AZILLANDO

.
.

Īstenība jau nemaz tik slikti mēs nedzīvojam. Mūsu zeme ir pārpilna ar gudrajiem, kurus nekas nespēj satraukt. Tas tādēļ, ka mēs esam sapratuši dzīves dziļāko jēgu. Mēs visu zinām un saprotam. Mēs visu varam izskaidrot. It īpaši labi tas izdodas, runājot par jau pagājušiem notikumiem. Mūsu galvenais reliģiskais rituāls – tā ir neatlaidīga bezmaksas brīnuma gaidīšana.

.
Kādu laiku atpakaļ Dievam apnika mūsu pārlieku pacietīgā gaidīšana, un Viņš radīja brīnumu – piešķīra mums neatkarību. Apmierināti ar savas reliģijas panākumiem, mēs turpinājām gaidīt citus brīnumus. Piemēram, uzplaukumu un labklājību. Un mūs pilnīgi nemaz nesatrauc dzīves īslaicīgums. Mēs uzvedamies kā nemirstīgie, kam neviens ķieģelis uz galvas nevar uzkrist, varbūt vienīgi kāds maiss ar konvertējamu valūtu.
.

Mūsu tauta ir pilnībā brīva no mazvērtības kompleksa. Visu zinot, mēs atrodamies pastāvīgā gaidu stāvoklī. Īpaši nepiepūloties, mēs vērojam apkārt notiekošās pārmaiņas – jaunus lielveikalus un jaunas ārzemju mašīnu markas, jaunus teleseriālus un jaunus miljonārus. Mēs uz to visu raugāmies kā uz likumsakarīgu mūsu gaidīšanas rezultātu. Teorētiski ar laiku mums viss būs. Galvenais to visu sagaidīt.
.

Vairāk »

.

Visiem zināms, ko sieviete var panākt neizģērbjoties. Turklāt, šī prasme viņās ielikta ģenētiski – jau no dzimšanas. Jebkurš puisēns, kopš bērnu dārza laikiem, zina, ka meitenes ir būtnes no citas planētas.
.

Lūk, tu sēdi smilšu kastes tālākajā stūrī un tev tur notiek tanku kauja. Mūsējie uzbrūk, ienaidnieks uzspridzinās – saspringta situācija. Pēkšņi tev aiz muguras parādās meitenīte. Četrgadīga meitenīte ar lelli padusē. Viņa pāris minūtes nosodoši skatās uz tevi un tad noprasa: „Ko tu tur dari?”
.

Tu viņai, protams, neatbildi. Tādēļ, ka jautājums ir muļķīgs. Vai tad esi akla? Vai pati neredzi, ka šeit notiek tanku kauja un ienaidnieki uzspridzinās?
.

Bet viņa redz. Tikai ne to, ko redzi tu. Viņa redz puisēnu, kurš izrakņājis visu smilšu kasti, kuram smiltis ir gan degunā, gan ausīs un pat uz galvas. Vienā rokā viņam ir plastmasas tanks bez kāpurķēdēm, otrā – alvas zaldātiņš bez kājas, kuru ar skaļu kliedzienu: «Ba, baahh!» viņš uzmet gaisā un vētraini par kaut ko priecājas. Vai nav muļķis? Un tad meitenīte tev paskaidros, ka esi idiots. Un tavas spēles ir muļķīgas. Un vispār – tu viss esi netīrs un vienās smiltīs. Es tūlīt iešu pateikt to audzinātājai un viņa ieliks tevi kaktā pastāvēt.
.

Vairāk »