AZILLANDO

jeb "Patvēruma Valsts''

Saglabāts no 2011. gada

Par „partijām”…

Publicēts: 06.08.20140 komentāri »

citsPartiju sistēma ir demokrātijas izrūnīšana

Partija ir mūsdienīga diktatūra, tas ir mūsdienu diktatūras varas instruments. Tas ir jaunākais varas instruments. Tā ka partija nav atsevišķa persona, tad formālas demokrātijas redzamība tiek radīta, veidojot deputātu sapulces un komitejas. Nozīmīga loma ir arī partijas biedru propagandas darbībai. Partija nekādā gadījumā nav demokrātijas instruments, tā kā sastāda cilvēku grupu kopīgām interesēm, kopīgu kultūru, kopīgu teritoriju vai kopīgu ideoloģiju. Šie cilvēki organizē partiju, lai īstenotu savas intereses, uzspiestu sabiedrībai savus uzskatus un nodrošinātu sabiedrībā savu uzskatu monopolu. Viņu mērķis ir savas programmas īstenošanas vārdā saņemt varu savās rokās. No patiesas demokrātijas viedokļa nav pieļaujams, ka viena partija valdītu pār visu tautu, jo tauta ir interešu, raksturu, teritoriju un uzskatu daudzveidība.
.

Partijas piederība ir nodevība.

Partija ir diktatorisks varas instruments, kas dod iespēju kāda viena viedokļa paudējiem vai personām, kuras apvieno kādas kopīgas intereses, pārvaldīt visu tautu, jo tauta ir interešu, raksturu, teritoriju un uzskatu dažādību kopums. Partija ir diktatorisks varas instruments, kas dod iespēju kāda viena viedokļa paudējiem vai personām, kuras apvieno kādas kopīgas intereses, pārvaldīt visu tautu.
.

Vairāk »

citsPar „zombokasti”, „zombonetu” un „modro aci”

Eksistē jēdziens „zombējošā kaste” – daudzi tā sauc televizoru. Ceru, ka nav jāpaskaidro kāpēc radies šāds nosaukums, jo visi esam ar šo daiktu pazīstami.
.

Pavisam cita lieta ir „zombējošais” internets. Šīs parādības vēsture ir pavisam īsa, bet tā strauji uzņem apgriezienus. Šobrīd grūti iedomāties interneta lietotāju, kurš kādā no vietnēm komentāru veidā neizteiktu savu viedokli. Kāpēc interneta lietotāji raksta komentārus? Kāda ir to praktiskā vērtība, jo sevišķi, pašiem rakstītājiem? Kāpēc komentētāji tik ļoti vēlas strīdēties un par katru cenu pierādīt savu taisnību visiem pārējiem neredzamajiem un neapjaušamajiem oponentiem? Kāda praktiskā jēga no tā ir pašam strīdniekam?
.

Vairāk »

Par „viņiem”…

Publicēts: 06.08.20140 komentāri »

citsViņi atnāca…

Moto:
„Es esmu likumpaklausīgs pilsonis, es ticu plašsaziņas līdzekļos teiktajam, es ticu prezidentam, es nekur neiejaucos, es esmu tāds pats kā citi…”
.

Vispirms viņi atnāca pēc nodokļu nemaksātājiem un es paklusēju tādēļ, ka nevairījos maksāt nodokļus.
Es ticēju valdības teiktajam, ka atņemot cilvēkiem daļu darba algas, netiek pārkāptas viņu tiesības.
.

Pēc tam viņi atnāca pēc kultu biedriem un es neko neteicu tādēļ, ka nesastāvēju nevienā biedrībā.
Es ticēju valdības teiktajam, ka visas neoficiālās biedrības, neatļautās draudzes un to locekļi var būt bīstami.
.

Vairāk »

Par sapni…

Publicēts: 06.08.20140 komentāri »

esSapnis rudens naktī…

Iespējams, ka mana saviļņojuma un līdz ar to – pagājušās nakts spilgtā sapņa iemesls bija šī iepriecinošā ziņa: http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/393154-socialaja_dienesta_gimenei_iesaka_pakarties

********************

.
Darba grupa, jaunā ministru prezidenta tiešā vadībā, izstrādājusi, jaunā Saeima ārkārtējas steidzamības nakts sesijas laikā pieņēmusi un padzītās Saeimas iecelt paspētais Prezidents parakstījis Likumu «Par Sociālā dienesta darba pilnveidošanu Latvijas Republikā». Tas ir uzskatāms piemērs tautas tiešai līdzdalībai valstiski svarīgu jautājumu risināšanā. Viss vienkāršais ir ģeniāls! Kā Ņūtonam radās apgaismība, kad viņš dabūja ar ābolu pa galvu, tā Saeimai radās apskaidrība, iepazīstoties ar iepriekš minētajā norādē izteikto priekšlikumu.
.

Kāda ir šīs progresīvās idejas un pieņemtā “Likuma” būtība?

1. Katrā valsts Sociālā dienesta struktūrvienībā izveidot speciālu, ar vismodernāko iekārtu aprīkotu karātavu telpu attiecīga maksas pakalpojuma veikšanai.
.

Vairāk »

esPar darīšanu un nedarīšanu…

Tā saucamā “nākamā paaudze” šajos 20 gados jau ir izaudzināta – bez Dzimtenes mīlestības, bez nacionālā patriotisma, bez ģimenes vērtību izpratnes, bez cieņas pret sievieti un līdzcilvēku, bez praktiskā darba mīlestības, bez reālas atbildības par savas darbības sekām, bez, bez, bez…Toties ar globālisma un tolerances apziņu – arī pret nākošajiem bijušās Latvijas teritorijas iedzīvotājiem: melnas, brūnas, dzeltenas, u.c. ādas krāsas pasaules klaidoņiem un labākas dzīves meklētājiem, kuri aizpildīs tukšumu pēc „iedzimto” emigrācijas.
.

Un vēl – nekad nevajag aizmirst vecum veco sakāmvārdu: “Cerība ir muļķu mierinājums!” Ar to domāju mūs visus, kas gatavi gari un plaši pļāpāt, beigās uzdodot “standarta” jautājumu: “Ko darīt?” Turklāt labi zinot, ka pats reāli nedarīs neko, lai arī ko viņam piedāvātu… pat to, kas pašam skaidri redzams savā degungalā. Un atradīs simtiem iemeslu, savas bezdarbības (lasi – gļēvulības un slinkuma) attaisnošanai – konkrētais priekšlikums “nav pareizs”, “nav likumīgs”, “neko nedos”, “nedemokrātisks”, „mūs nesapratīs” utt..
.

Vairāk »

Par «puņķiem»…

Publicēts: 05.08.20140 komentāri »

esPar „puņķiem”…

Veidotas (būvētas) „uz puņķiem” – tā latvieši dēvē lietas, būves un pasākumus, kurus elementāri viegli sagraut, padarīt lietošanai nederīgus vai darboties nespējīgus pie vismazākās iejaukšanās no ārpuses vai iekšpuses.
.

Par būvētām „uz puņķiem” dēvēja jebkuras būves bez pamatiem vai bez stigra karkasa. Par veidotām „uz puņķiem” dēvēja aprēķina laulības (sākot no ģimenes un beidzot ar starpvalstu), kuras noslēgtas bez patiesas mīlestības vai savstarpējas cieņas. Par būvētu vai veidotu „uz puņķiem” sauca jebko, kas garantēti var izjukt pie vismazākā pieskāriena…
.

Nē, šeit nebūs runa par t.s. „politiku” vai „valsti”, kas, protams, arī būvētas „uz puņķiem”. Šoreiz nedaudz apskatīsim vidi un apstākļus, kādos mēs dzīvojam (eksistējam).
.

Vairāk »

Par «iztikšanu»…

Publicēts: 05.08.20140 komentāri »

esVar iztikt…

— «Čau! Kā iet?» telefonā atskan pazīstama balss.
— «Var iztikt», nedomājot atbildu.

.
Ne jautātāja balsī patiesa interese, ne man gribas stāstīt ko sīkāk… Apmaināmies pāris neko neizsakošām frāzēm un tur noliek klausuli… Reizē ar atvieglojuma nopūtu… Pienākums izpildīts.

* * *

Skatos logā… Gar acīm pazib aizgājušie gadi…

Piepilsēta, bruģakmens jau beidzies – sākas grantēts ceļš… Pievakare… Uz grants „redeles” grabēdams aizbrauc zirgu pajūgs… Pēc brīža no ganībām mājās nāk govis. Ģimenes dārziņu rajons… Māte, uz ceļiem nometusies, ravē dārzeņu dobi. Mazs puišelis īsās bikšelēs stāv līdzās un ļoti vēlas ko palīdzēt…

— «Tu taču nevarēsi atšķirt burkānu dīgstu no nezāles», māte nosaka, «ja vēlies palīdzēt – pastaigā pa ceļu un salasi mēslus!»
— «Mēslus?», puišelis izbrīnīts pārjautā… Pār muguru viņam pārskrien nepatīkamas skudriņas.
— «Jā, tie augiem ļoti vajadzīgi – labāk augs un rudenī būs lieliska raža. Tev taču tā garšo zemenes un ziemā arī pašu skābēti kāposti?»
.

Vairāk »