AZILLANDO

Vai pie visa vainojama valdība? Jā!

Mūsu valstī sākusies kārtējā krīze. Liela ļaužu daļa lamā valdības vīrus. Esot slinki, dumji, korumpēti, nedomājot par valsts interesēm, pildot tikai savas kabatas. Savukārt no valstsvīru puses dzirdam atrunas, ka viņi strādā pietiekoši kvalitatīvi un profesionāli, bet ekonomiskā krīze ir visā pasaulē un Latvija nevar eksistēt, kā vientuļa sala, ir jāpieņem nepopulāri lēmumi, jāpilda Eiropas prasības, pretējā gadījumā jāgaida tiesu darbi un soda sankcijas, bet valsts kasē naudas ir tik, cik tās ir un viss maksā tik, cik tas maksā. Turklāt, par iestāšanos Eiropas Savienībā nobalsoja tautas lielākā daļa un pie mums taču valda demokrātija.
.

Starp šiem diviem pretējiem viedokļiem ir parādījies vēl viens – trešais. Tieši vai netieši tas izskan dažādās publikācijās un interneta komentāros. Jā, mūsu valdība ir slikta, bet paši vien jau pie tā esam vainīgi. Kāda tauta, tāda valdība. Esam saņēmuši to, ko pelnījuši…. u.t.t.
.

Vairāk »

Par naudu, kuras nav

Valstij nav naudas! Tā paziņo valdības vīri. Kam viņi to paziņo? Viņi to paziņo cilvēkiem, kuri visus šos gadus apzinīgi darījuši savu darbu, godīgi maksājuši nodokļus, pildījuši savu pilsoņa pienākumu pret valsti un uzticējušies savai ievēlētajai valdībai. Neviens cits, kā vien šie paši valstsvīri, būdami vēl deputātu kandidāti, pirms vēlēšanām ļaužu priekšā slavēja savu „izcilo prasmi”, „lielās spējas”, „augsto profesionalitāti”. Liekot roku uz sirds, viņi solīja rūpēties, attīstīt, pilnveidot, uzlabot, optimizēt, renovēt…. Tauta noticēja un viņus ievēlēja. Šodien viņi saka, ka valstij nav naudas. Kā tas var būt?! Kur tad paliek visi jūsu ilgtermiņa un īstermiņa valsts attīstības plāni, projekti un no tiem izrietošā finansu politika? Visas valsts iestādes ir pilnas ar papīru kalniem. Tur ir likumi, lēmumi, noteikumi, statistikas dati, situāciju analīzes, instrukcijas, atskaites, priekšlikumi, pārbaužu un pētījumu rezultāti, akti, projekti, vīzijas, aprēķini… Tas viss taču tika darīts tikai tādēļ, lai mērķtiecīgi un nekļūdīgi realizētu valsts varu. Lai valdība varētu kontrolēt un koriģēt vajadzīgajā virzienā visu nozaru darbību. Lai valsts spētu darboties kā vienots, saskanīgs mehānisms. Kāda tam visam vērtība, ja šodien valsts kasē vairs nav naudas? Iznāk, ka visi šie papīri ir par velti sastādīti, par velti sarakstīti, par velti sasmērēti?
.

Vairāk »

Vai mironi modināt vai aprakt?

Ne reti nākas dzirdēt apgalvojumu, ka mūsu valstī valda noziedzība. Ko tādu dzirdot, liela daļa piekrītoši pamāj ar galvu un tūdaļ visu aizmirst, domājot par savām ikdienas rūpēm, problēmām un vajadzībām. Dzīve ir tik pārpilna negatīvas informācijas, ka mēs to sākam uztvert virspusēji, neiedziļinoties saturā. Valstsvīriem ir pazuduši kārtējie valsts naudas miljoni? Nu, to jau varēja sagaidīt! Pierādījumu trūkuma dēļ atbrīvoti kārtējie policijas aizturētie, mafijai piederīgie narkotiku tirgoņi? Nu, tiesneši jau arī ir tikai cilvēki un viņiem šeit pat vien jādzīvo! Smieklīgi mazi sodi piespriesti kārtējiem pedofiliem, suteneriem vai kukuļņemšanā pieķertiem valsts ierēdņiem? Nu, ar naudu jau var panākt visu! Un tā tālāk. Un tā joprojām.
.

Bet kas tad īsti notiek mūsu valstī un vai šo veidojumu par valsti vispār var nosaukt? Protams, runājot par valsts atribūtiem, viss it kā kārtībā. Mums ir sava himna, karogs, valdība, likumi, policija, armija, nauda… Cita aina paveras, ja mēs sākam vērtēt, kā šie atribūti darbojas, kā valsts pilda funkcijas, kuras pildīt ir katras valsts pienākums. Te nākas atzīt, ka valsts saviem pilsoņiem nespēj nodrošināt ne normālu tiesisko aizsardzību, ne normālu veselības un sociālo aprūpi, ne normālu izglītību mūsu bērniem. Pat savas robežas un likumdošanu valsts nu jau vairāk nekā desmit gadu ilgumā nav spējusi sakārtot.
.

Vairāk »

Kur palikuši gaismas bruņinieki?

Neskaitāmi mistiķi, ezotēriķi, okultisti, spirituālisti (kā nu kurš no viņiem sevi sauc) jums ir gatavi aizrautīgi stāstīt par nemateriālo pasauli, par tās uzbūvi, īpašībām, likumsakarībām. Viņu valodā ir bagātīgs daudzums dažādu svešvārdu un sarežģītu apzīmējumu, kuru „pareizo” jēgu un nozīmi, visbiežāk saprot tikai viņi paši. Daži no viņiem, bez liekas kautrēšanās, zīmē pasaules dažādo „līmeņu”, „sfēru”, „dimensiju” attēlus un to savstarpējās mijiedarbības saites vai arī attēlo mūsu nemateriālās dvēseles shematisko uzbūvi, ja vien mūs tas interesē.
.

Gandrīz visi viņi cenšas mūs pārliecināt par to, cik svarīgi un nozīmīgi ir to visu zināt, cik lielus panākumus var sasniegt darbojoties pēc viņu metodēm un cik diži mērķi un nodomi ir tam visam pamatā. Parasti tiek solīta varenu okultu, astrālu, ekstrasensoru spēju iegūšana, kas nodrošina sekmīgu cīņu ar ļaunajiem, tumšajiem, negatīvajiem, dēmoniskajiem, velnišķīgajiem spēkiem un pat iespēja ņemt dalību visas cilvēces glābšanā – ne vairāk un ne mazāk. Diemžēl, reālajā, šīszemes pasaulē, mums viņu darbošanās pozitīvos rezultātus saskatīt gan ir kaut kā pagrūti. Šeit mēs redzam pavisam ko citu. Pasaulē bagātīgi ir pārstāvēts ļaunums un stulbums. Pat visaugstākajos valstu līmeņos pieņemtie lēmumi bieži vien ir ar tuvredzīgu, šauru aprindu egoistiskajām interesēm atbilstošu mērķi, kas cilvēkiem kopumā nenes nekādu labumu, bet gan tieši pretēji – arvien vairāk sāk apdraudēt visas cilvēces turpmāko pastāvēšanu.
.

Vairāk »

Starp mums – cilvēkiem runājot

Katram no mums ir savi uzskati, savi dzīves principi un savi cēli, vai mazāk cēli mērķi un ideāli. Visu to mēs ietērpjam vārdos un cenšamies īstenot savos darbos. Kultūras laukā strādājošie, cildinot visu skaisto un tikumīgo, savu valodu ir bagātīgi izrotājuši ar cēlām, emocionālām frāzēm. Ekonomisti, savukārt ir radījuši veselu zinātni. Viņu valoda pārblīvēta ar speciāliem terminiem un sarežģītiem, tikai viņiem pašiem vien saprotamiem likumsakarību skaidrojumiem. Balstoties uz to visu, tiek veiktas dažādas manipulācijas ar cilvēces izdzīvošanai nepieciešamajiem zemeslodes resursiem un pieņemti saimnieciski lēmumi par to izmantošanu.»
.

It kā viss varētu būt labākajā kārtībā. Ekonomisti virzītu un vadītu cilvēces saimniecisko dzīvi. Vadošie kultūras darbinieki caur mākslu apgādātu mūs ar augstiem dzīves ideāliem un morāles standartiem, sniegtu intelektuālu baudījumu un iedvesmotu mūs dzīvei. Bet zinātnieki atklātu cilvēcei arvien jaunus pasaules noslēpumus un pavērtu arvien jaunus tehniskā progresa ceļus. Mums – visiem pārējiem, kuri savulaik neesam izjutuši sevī īpašas spējas un aicinājumu nodarboties ar zinātnisko pētniecību vai jaunu ideju un teoriju meklējumiem, atliktu tikai ar apbrīnu un prieku strādāt šo viedo cilvēku vadībā, lai īstenotu grandiozos projektus un piepildītu cilvēces sapņus par pārtikušu, laimīgu un interesantu dzīvi uz šīs zemes. Tā, viens otru papildinot, darbojoties katrs savā lauciņā mēs kopīgi varētu bīdīt uz priekšu cilvēces progresu.
.

Vairāk »

Saruna ar „valdniekiem”

— «Sakiet, lūdzu, cienījamie prezidenti, premjeri un kancleri, kurš patiesībā vada valsti?»

.
Pirmajā brīdī šāds jautājums var šķist ļoti dīvains, pat skolnieks, atbildot uz to, pateiks, ka valsti vada prezidenti, premjeri, parlamenti. Tomēr tāda atbilde vien liecina par ilūziju plašo izplatību gan tautas masās, gan valdošajos slāņos. Pamēģināsim kliedēt tās.
.

Vispirms noprecizēsim ko nozīmē vārdu salikums „vadīt valsti”. Tas ir – sabiedrisko procesu , sabiedrībā notiekošo parādību vadība. Un šīs vadības galvenais personāžs skaitās prezidents (premjers vai parlaments). Tad arī pajautāsim šķietamajiem valdniekiem:

— „Sakiet, lūdzu, vai jūs vadāt narkomānijas attīstības procesus valstī?„
— „Nē, nevadu”, visdrīzāk atbildēs prezidents (premjers vai kāds cits no „valdoņiem”).

— „Bet prostitūcijas attīstību?”
— „Nē, nevadu”.

— „Varbūt korupcijas plašo izplatību?”
— „To es arī nevadu”.

— „Un kā ir ar tautas izmiršanas procesu?”
— „Ko jūs, es nevadu tautas izmiršanu”
.

Vairāk »

Mūzika – gaiss ir saindēts!

Kā būtu, ja kāds pateiktu, ka jūs gatavojas noindēt ar spēcīgu narkotiku, kura graujoši iedarbosies uz jūsu psihi un gribu, kā arī traucēs jums pieņemt saprātīgus lēmumus? Vai gan jūs nesāktu piesardzīgāki izturēties pret visu, ko jums turpmāk gadītos apēst vai iedzert? Jo, bez šaubām, katrs cilvēks taču ar visiem iespējamiem līdzekļiem cenšas aizsargāt gan savu dzīvību, gan savas personības autentiskumu un suverenitāti. Un arī likums atzīst, ka viņam ir šādas tiesības.
.

Indētājus vajāja jau Senajā Romā. Viņus, vai nu piespieda dzert pašu taisīto dziru, vai arī dzīvus sadedzināja. Progress un humānisma izaugsme neko īpašu šajā lietā nav mainījuši. Tofana atraitne – slavenā „ūdentiņa” izgatavotāja – savu dzīvi beidza cilpā. Bet gandrīz pēc piecsimt gadiem Nirnbergas tiesneši tāpat izrīkojās ar „zinātniekiem”, kas, pielietojot slāpekļa oksīdu, nodarbojās ar halucinācijas izraisošiem fokusiem (vai atcerieties filmu „ Mirusī sezona”) – arī viņus pakāra…
.

Vairāk »

Visvienkāršākais liekas sarežģīts tik ilgi, kamēr tu baidies!
N.Senčenko
—————————-

Grimstam, nesaprotot kāpēc

Nekad, nekādos apstākļos nekādās vēlēšanās nevēlēt par demokrātiem – pēc milzīgās pieredzes mēs zinām, ka, ja pretendents sevi nosaucis par „demokrātu” vai „cīnītāju par mūsu tiesībām”, tad viņš noteikti vēlas kaut ko mums nozagt un atņemt pēdējās tiesības (tas ir kā likums). Kā tikai pretendents ar uzsvaru ir izteicis vārdu „demokrātija”, lieciet uz viņu treknu krustu un jūs izglābsiet sevi no kārtējā zagļa-reformatora, no necaurredzama blēža…

********************

Diemžēl apstākļos, kad tautas vairs nav, bet ir tikai pilnīgi apdullināti, nodzirdīti, narkotiku pārņemti, masu informācijas līdzekļu zombēti, apmuļķoti un izmirstoši iedzīvotāji, kuri tikko savelk kopā galus, mēs neesam spējīgi dot šos nāvējošos sitienus vienlaicīgi, lai vienreiz un par visām reizēm šo sērgu iznīcinātu…

********************
.

Vairāk »

„Krīzes” pārvarēšanas programma

Ņemot vērā, ka valstī ir ekonomiskā krīze (un ne tikai), kuras pārvarēšanai steidzīgi nepieciešams pielietot radikālus līdzekļus (piemēram, valdības piedāvāto algu „iesaldēšanu”), es piedāvāju citu daudz iedarbīgāku līdzekli šīs problēmas atrisināšanai visīsākajos termiņos:

 .

No nākamā mēneša pirmā datuma:

1. Absolūti visiem valsts aparāta darbiniekiem, neatkarīgi no viņu ieņemamā amata – sākot ar valsts Prezidentu, Saeimas un Ministru kabineta locekļiem, visādiem tur departamentu darbiniekiem, valsts pilnvarniekiem, padomniekiem utt. līdz pat pašvaldību un to struktūrvienību vadītājiem, darba algu noteikt valsts oficiālā iztikas minimuma apmērā. Tiek aizliegtas jebkādas prēmijas un citas piemaksas. Darba algu izmaksāt reizi mēnesī skaidrā naudā (lai iemācās skaitīt).

2. Iepriekš minētais attiecas arī uz visiem reālu produkciju neražojošo firmu, studiju, kantoru, utt. vadītājiem un to darbiniekiem. Šajās struktūrvienībās ieteikt štatu samazināšanu un 75% no ieekonomētā darba algas fonda atļaut izmaksāt ierindas darbiniekiem, kuri reāli izpilda papildus pienākumus un ražo produkciju valsts iekšējam tirgum.

.

Vairāk »

Pa iznīcības ceļu…

Kāds gudrais reiz uzdevis jautājumu: „Viens mats — vai tas ir daudz, vai maz?”

Un pēc tam pats atbildējis: „Ja uz galvas, tad maz, bet ja zupā – tad daudz!”

.
Bet tagad, lūdzu, atbildiet uz manu jautājumu: „Divi simti cilvēku – vai tas ir daudz vai maz?”

Varu arī atbildēt: „Maz, ja salīdzina ar diviem miljoniem valsts iedzīvotāju. Daudz, ja tie ir pie varas tikuši „demokrāti” – nedaudzos gados tiks iznīcināta gan valsts, gan tās (gļēvie) iedzīvotāji!”

Neticat? Lūk, ieskats nesenā pagātnē…
.

Vairāk »