AZILLANDO

jeb "Patvēruma Valsts''

5. sadaļa

udens.

.

Pirmā līmeņa mācību iestāžu audzēkņu zināšanu pārbaudes kritērijs ir vidējā atzīmju (ballu) summa (ar precizitāti līdz desmitdaļai) konkrētajā mācību priekšmetā nedēļā, mācību gada ceturksnī un visā mācību gadā.
.

Katram audzēknim ir vienota parauga Valsts tipogrāfijā izgatavota «Dienasgrāmata» cietos vākos. Visi pasniedzēji, ik mācību stundu savā priekšmetā, ieraksta audzēkņa zināšanu novērtējumu gan audzēkņa «Dienasgrāmatā», gan „Klases žurnālā”. Abiem audzēkņa vecākiem ik vakaru šī «Dienasgrāmata» ir jāparaksta.

Vairāk »

maize.
.
Otrā (augstākā) līmeņa mācību iestādes atrodas Galvaspilsētas „zaļajā zonā”. Šeit atrodas gan pašas mācību iestādes, gan visi mācību procesam nepieciešamie objekti, kas kopā veido tā saucamo „studentu pilsētiņu”.
.

Visi studenti (neatkarīgi no viņu pastāvīgās dzīves vietas), dzīvo studentu pilsētiņas labiekārtotās kopmītnēs – divi studenti vienā istabiņā. Visi studenti saņem Valsts stipendiju 1,5 Kvanto apmērā.
.

Katra profila otrā līmeņa mācību iestādei ir izstrādāti sava dizaina, izskatīgi un ērti formas tērpi gan studentēm, gan studentiem. Formas tērpa krūšu daļas kreisajā pusē ir speciāla uzšuve, kurā norādīta studenta piederība konkrēta profila mācību iestādei.

Vairāk »

43. Valsts zinātne

Publicēts: 16.10.20150 komentāri »

udens.

.

Valsts ar visiem tās rīcībā esošiem līdzekļiem veicina zinātnes attīstību un atbalsta šajā sfērā strādājošos. Tagad, kad cilvēkiem ir pavisam cita vērtību skala, arī jēdzienam „zinātne” ir pavisam cita nozīme un saturs, nekā savulaik „demokrātijas” periodā.

Toreiz neviens iedzīvotājs nezināja, ko šie tā saucamie „zinātnieki” īsti dara – viņu devums ikdienas dzīvē vispār nebija jūtams. Toreiz praktiski visa „zinātne” strādāja militārām vajadzībām – jaunu, vēl iznīcinošāku ieroču radīšanai.

Ja pēc daudziem gadiem kāds mazumiņš no šiem „zinātnes” sasniegumiem tika atslepenots, pielāgots un ieviests ikdienas dzīvē, tad tikai pēc tam, kad kara vajadzībām tas jau bija novecojis. Bija arī tā saucamie „teorētiķi”, kuri gadiem ilgi pētīja, cik bieži lietus lāses nokrīt vienā un tajā pašā punktā, vai kāpēc trešdiena labāka par otrdienu.

Toreiz „zinātnieki” varēja radīt atombumbu, bet ne odu atbaidīšanas ierīci. Viņi varēja izraisīt mākslīgu slimību izsauktas epidēmijas, bet nevarēja izgatavot iedarbīgas zāles pret iesnām…

Vairāk »

maize.
.

Azillando nav „cienījamu” vai „prastu”, „svarīgu” vai „mazsvarīgu” darbu – jebkurš darbs sevis, savas ģimenes, līdzcilvēku un Valsts labā tiek cienīts un godāts.

Azillando ar «Likuma» spēku tiek aizsargāta aksioma:

Cilvēks neiet strādāt algotu darbu tāpēc, ka viņam mājās nav ko darīt!

Cilvēks iet strādāt, lai saņemtu padarītā darba apjomam un tā kvalitātei adekvātu atalgojumu, kas nodrošinātu normālus dzīves apstākļus sev un savai ģimenei.

Cilvēks iet strādāt, lai pielietojot savas zināšanas, fizisko un garīgo spēku, paveiktu Valstij un līdzcilvēkiem vajadzīgu darbu.

Vairāk »

45. «Darba devējs»

Publicēts: 16.10.20150 komentāri »

udens.
..

.

Azillando «Likums» nosaka trīs „darba devēju” kategorijas, kurām Valstī atļauta algota darbaspēka izmantošana un atbildīgās personas, kurām ir tiesības noslēgt «Darba Līgumus».
.

1. kategorijas darba devējs – kooperatīvs (mazais, vidējais, lielais).

«Likuma» priekšā atbildīgā persona – kooperatīva kopsapulcē ievēlēts, «Rajona Valdes» «Nodarbinātības un Uzņēmējdarbības» inspektora apstiprināts pārvaldnieks.

Viņš, pārstāvot kooperatīva biedru intereses, slēdz «Darba Līgumus» ar darba ņēmējiem, personīgi garantējot viņiem darba algas izmaksu «Darba Līgumā» noteiktajā datumā.

Vairāk »

maize.
.

«Likums» nosaka, ka „darba devējiem” jāuzņemas pilna atbildība par saviem algotajiem darbiniekiem un viņu ģimeņu labklājību.
.

Pirms jauno darbinieku pielaist patstāvīgā darbā, „darba devēja” pienākums ir:

1. ierādīt viņam darbavietu, tai pieguļošo teritoriju, apgādāt ar darba apģērbu, apaviem, darba rīkiem, instrumentiem un visu citu, kas nepieciešams kvalitatīvai darba izpildei;

2. „darba devēja” pilnvarotai personai jaunais darbinieks jāapmāca „Darba drošības noteikumos”, „Darba izpildes tehnoloģijā” un praktiskajā darba izpildē.

Vairāk »

udens.

.

Darba ņēmējs ir cilvēks, kas stājoties algotā darbā uztic „darba devējam” savu veselību un pat dzīvību, kā arī rēķinās ar atalgojumu, kas ļaus uzturēt sevi un savu ģimeni.
.

Izejot no reālā stāvokļa, ka Azillando nav bezdarba, «Likums» nosaka, ka attiecībās starp „darba ņēmēju” un „darba devēju” vienmēr valda savstarpējas cieņas un sapratnes attiecības.
.

Slēdzot «Darba Līgumu», potenciālais „darba ņēmējs” savas vēlmes nekad neuzstāda ultimatīvā formā – sarunu ceļā vienmēr tiek meklēts kompromiss starp „darba ņēmēja” vēlmēm un „darba devēja” reālajām iespējām.

Vairāk »

48. Darba režīmi

Publicēts: 16.10.20150 komentāri »

maize.

«Likums» nosaka, ka abi jēdzieni „normāls darba režīms”, vai „normāls darba laiks” nozīmē 8 stundu ilgu tīrā darba laiku pirmajā maiņā – no 07:00 līdz 16:00 (ar stundu ilgu pārtraukumu ēdienreizei un atpūtai – no 11:00 līdz 12:00). „Normālajā darba laikā” darba dienas ir pirmdiena, otrdiena, trešdiena, ceturtdiena un piektdiena. Brīvdienas – sestdiena un svētdiena.
.

Darbavietās ar specifisku ražošanas procesu, «Likums» pieļauj sekojošus darba režīmus:

a) darbs otrajā (pēcpusdienas) maiņā – 7 stundu ilgs tīrā darba laiks no 16:00 līdz 24:00 (ar stundu ilgu pārtraukumu ēdienreizei un atpūtai – no 20:00 līdz 21:00).

b) darbs trešajā (nakts) maiņā – 6 stundu ilgs tīrā darba laiks no 00:00 līdz 07:00 (ar stundu ilgu pārtraukumu ēdienreizei un atpūtai – no 03:00 līdz 04:00).

Vairāk »

49. «Darba līgums»

Publicēts: 16.10.20150 komentāri »

udens.

.
.
Algota darbaspēka izmantošana, kā arī „darba ņēmēju” un viņu ģimenes locekļu tiesību aizsardzība, atrodas pastāvīgā Valsts iestāžu kontrolē.
.

„Darba devējam” ar katru jauno „darba ņēmēju” individuāli jāsaskaņo un rakstiskā veidā jānoslēdz trīspusējs «Darba Līgums»:

1. darba ņēmējs;

2. darba devējs;

3. «Rajona Valdes» «Nodarbinātības un uzņēmējdarbības» inspektors.
.

«Darba Līgums» nedrīkst būt iepriekš tipogrāfiski vai kā citādi sagatavots drukātā standarta formā, lai visus jaunos „darba ņēmējus” nostādītu vienādu, vispārinātu, neskaidri formulētu un nekonkrētu (bieži vien – viņiem nepieņemamu) noteikumu priekšā.

Neliela atkāpe.

Šādus iepriekš sagatavotus „darba līgumus” plaši izmantoja t.s. „demokrātijā”, kad tos ar sīkiem burtiņiem drukāja uz daudzām lapām, lai, konflikta situāciju gadījumos, darba devējs vai pakalpojuma sniedzējs vienmēr varētu atsaukties uz kādu izplūdušu un nekonkrētu „līguma” punktu.

Vairāk »

50. Darba apmaksa

Publicēts: 16.10.20150 komentāri »

maize.
.

Valstī noteiktā minimālā darba alga „Kvanto” ir Valsts “naudas” vienībās „Monero” un „Cento” izteikta un reāli «Bankas Kartē» ieskaitāmā summa, par normālā darba laikā kvalitatīvi paveiktu darbu.
.

«Likums» nosaka, ka normālā darba laika apmaksa nevienā nozarē (arī sabiedriskajos darbos), nedrīkst būt mazāka par 1,0 Kvanto mēnesī. Šis normatīvs neattiecas uz notiesātām personām «Darba Iestādēs».
.

Gadījumā, ja nepieciešams aprēķināt minimālās darba algas dienas vai stundas likmi, tad:

a) vienas darba dienas minimālā darba alga – 1/20 Kvanto;

b) vienas darba stundas minimālā darba alga – 1/160 Kvanto.

Vairāk »