AZILLANDO

.

.

Katra Valsts rajona „Administratīvajā centrā” atrodas «Valsts Bankas» nodaļa, kurā katrai «Iedzīvotāju Reģistrā» reģistrētai pilngadīgai personai bez maksas izsniedz:
.

1. pilngadīgās personas «Bankas Karti», kas Azillando kalpo visu veidu norēķiniem (darba algas ieskaitīšanai, pirkumiem, iedzīvotāju savstarpējiem naudas pārskaitījumiem, u.t.t.).

Katra pilngadīgās personas «Bankas Karte» ir personalizēta – to var aktivēt tikai sava „saimnieka” rokās. Ja «Bankas karti» mēģinās lietot cita persona, tā nosūtīs trauksmes signālu gan tuvākajai «Sardzes» nodaļai, gan «Valsts Bankai».

.
2. personīgo portatīvo (kabatas formāta) «Bankas Karšu» nolasīšanas ierīci.

Arī tā ir personalizēta un to var aktivēt tikai sava „saimnieka” rokās. Ja nolasīšanas ierīci mēģinās izmantot cita persona, tā nosūtīs trauksmes signālu gan tuvākai «Sardzes» nodaļai, gan «Valsts Bankai».

Vairāk »

.

.
Visa Azillando ekonomika, infrastruktūras objektu un iedzīvotāju energoapgāde balstīta uz diviem dabīgiem, praktiski neizsmeļamiem, apkārtējai videi draudzīgiem, dzīvajai dabai un cilvēkiem absolūti nekaitīgiem enerģijas avotiem:
.

1. „aktivēto ūdeni”, kuru izmanto kā degvielu;

2. „nulles lauka” (torsionu) portatīvos elektroenerģijas ģeneratorus.

Šādus un citu darbības principu ārkārtīgi lētas un praktiski neizsīkstošas enerģijas avotus, kā arī to praktiskās izmantošanas iespējas un metodikas, izcili Zemes zinātnieki atklāja jau 19. – 20. gadsimtā.

Bet starptautiskās naftas un gāzes korporācijas, sava monopolstāvokļa un peļņas saglabāšanas nolūkā, šo informāciju pārpirka, nozaga vai citādi piesavinājās, noslēpjot to no sabiedrības. Vairums šo atklājumu autoru tika nogalināti (cieta dažādos „nelaimes gadījumos”).

Vairāk »

.

Šobrīd Azillando Galvaspilsētā (tieši tā arī sauc Valsts galveno pilsētu) ir 137 872 pastāvīgie iedzīvotāji. Papildus tam – uz darbu, mācībām, medicīnisko iestāžu, kultūras un izklaides pasākumu apmeklēšanu, u.t.t., šeit ik dienas ierodas ap 4,8 tūkstošiem cilvēku.
.

Galvaspilsētā atrodas šādas Valsts nozīmes institūcijas:

1. «Valsts Pārvalde» un tās „Kabineti”;

2. «Valsts Kanceleja» ar Valsts Prezidenta rezidenci;

3. Valsts «Informācijas Centrs» (TV centrs, radio stacija, tipogrāfija);

4. otrā līmeņa mācību iestāžu komplekss.

Ar studentu pilsētiņu, kurā nodrošināts viss normālai dzīvei nepieciešamais – sākot ar kopmītnēm un ēdnīcām līdz sadzīves pakalpojumu iestādēm.

Vairāk »

.

.
Azillando galvenokārt ir viena un divu stāvu apbūve. Arī administratīvās ēkas, ražošanas korpusi un jebkuras citas nozīmes celtnes pārsvarā nav augstākas par diviem stāviem, jo «Likums» nosaka:
.

1. lai garantētu cilvēku drošību un ātru evakuāciju ārkārtas gadījumos, jebkuras ēkas, kurās paredzēta liela cilvēku koncentrācija – mācību un medicīnas iestādes, veikali un tirgi, kultūras, mākslas un atpūtas celtnes, būvējamas tikai vienstāvu;
.

2. dzīvojamās ēkas nedrīkst būt augstākas par diviem stāviem.
.

3. lauku apvidos (ārpus pilsētām un apdzīvotām vietām) privātmājas, saimniecības ēkas, kā arī ģimenes saimniecību un ražošanas objektu ēkas nospiedošā vairumā tiek būvētas vienstāvu, jo tās ir ātri uzceļamas, lēti ekspluatējamas, viegli remontējamas un labi iekļaujas lauku ainavā.

Vairāk »

.

.
«Likums» nosaka, ka Azillando pienākums ir nodrošināt visiem iedzīvotājiem veselīgus dzīves apstākļus, veltot maksimālas rūpes dabas aizsardzībai, apkārtējās vides sakopšanai un apzaļumošanai. Tādēļ Valsts atbalsta un aktīvi stimulē šādus pasākumus:
.

1. veicina pastāvīgo iedzīvotāju skaita samazināšanu pilsētās (Valsts izīrē zemi un piešķir bezprocentu kredītus ģimenes māju celtniecībai ārpus apdzīvotajām vietām);

2. maksimāli ierobežo mehānisko transporta līdzekļu kustību gan Galvaspilsētā, gan Valsts „Rajonu centros” (izņemot sabiedrisko transportu).

.
Laika gaitā pastāvīgo iedzīvotāju skaits Azillando pilsētās nostabilizējies robežās līdz 20 tūkstošiem un tās galvenokārt kalpo kā ražošanas objektu atrašanās vietas un tranzīta punkti. Arī šajās pilsētās nospiedošais vairākums uzņēmumu un iestāžu darbinieku dzīvo savās privātmājās ārpus pilsētas.
.

Valstī katram zemes pleķītim, katrai upei, ezeram vai dīķim, katrai ēkai un būvei, katram priekšmetam (neatkarīgi no tā atrašanās vietas, izmēriem, vērtības, pielietojuma vai jebkurām citām īpašībām), jebkuram transporta līdzeklim, katram mājdzīvniekam, kā arī jebkuram citam materiālam objektam, ir «Likuma» priekšā atbildīgs saimnieks – privātpersona, kooperatīvs, «Rajona Valde» vai «Valsts Pārvalde».

.

.

Azillando teritorija pēc platības, iedzīvotāju skaita, zemes reljefa un dabīgo ūdensšķirtņu izvietojuma sadalīta rajonos tā, lai līdz visattālākajam jebkura rajona robežas punktam no tā „Administratīvā centra” nebūtu vairāk par 10 kilometriem. Valsts pilsētām, kurās iedzīvotāju skaits pārsniedz 50 tūkstošus, ir Valsts rajona statuss.
.

Katrā Valsts rajonā, tā ģeogrāfiskajā centra tuvumā, izbūvēts rajona „Administratīvais centrs”, kurā atrodas šādi rajona mēroga objekti un struktūrvienības:

1. «Rajona Valde» ar «Pārstāvju Palātas» rajona deputāta un viņa vietnieka darbavietu un «Valsts Pārvaldes» Kabinetu pilnvaroto pārstāvju darbavietām.

2. «Sardzes» dienesta rajona nodaļa ar Valsts «Iedzīvotāju Reģistra» filiāli;

3. «Valsts Bankas» rajona nodaļa;

4. «Valsts Pasta» rajona nodaļa;

5. rajona ugunsdzēsēju un glābšanas dienests;

Vairāk »

.

.
Katra Valsts rajona „Administratīvajā centrā” atrodas «Rajona Valde». Tā ir konkrētā Valsts rajona pašpārvaldes struktūrvienība, kas nodrošina rajona teritorijas un tās infrastruktūras apsaimniekošanas funkcijas.
.

«Rajona Valdes» darbinieki risina iedzīvotāju sociālās un sadzīves problēmas, sniedz atbalstu daudzbērnu ģimenēm. Tā veicina rūpniecisko un lauksaimniecisko ražošanu, atbalsta ģimenes saimniecību un individuālo uzņēmumu darbību, kontrolē algotā darbaspēka izmantošanu. «Rajona Valde» organizē rajona un atbalsta Valsts mēroga mākslas, kultūras un sporta pasākumus savā rajonā.
.

«Rajona Valdē», strādā visu rajonam nepieciešamo saimniecības nozaru speciālisti (inspektori), kurus rajona pilngadīgie pilsoņi ievēl uz vienu gadu. Nākamo reizi kandidēt vēlēšanās viņiem atļauts tikai pēc 2 gadiem – izlaižot nākamo vēlēšanu reizi.

Vairāk »

.
.
Katrā Valsts rajonā, atkarībā no tā ģeogrāfiskā stāvokļa, iedzīvotāju skaita, rūpniecisko objektu klātbūtnes, lauksaimnieciskās ražošanas iespējām un citiem specifiskiem faktoriem, inspektoru skaits un viņu kontrolētās nozares, var būt atšķirīgas.
.

«Likumā» noteikts, ka katrā Valsts «Rajona Valdē» (tajā skaitā Galvaspilsētas visos četros rajonos un pilsētās, kurās pastāvīgo iedzīvotāju skaitam pārsniedzot piecdesmit tūkstošus, ir Valsts rajona statuss), jābūt sekojošām struktūrvienībām un štata darbiniekiem:

1. «Rajona Valdes» vadītājs un viņa vietnieks;

2. «Veselības aizsardzības iestāžu» inspektors;

3. «Ģimenes, bērnu un sociālo lietu» inspektors;

4. «Mācību iestāžu» inspektors;

Vairāk »

.

.

«Rajona Valde» un viss tās personāls strādā sešas dienas nedēļā – no pirmdienas līdz sestdienai. Atpūtas diena – svētdiena. Darba sākums pulksten 8:00, darba dienas garums – astoņas stundas.
.

Lai apmeklētāju pieņemšanā nebūtu pārtraukumu, «Rajona Valdes» darbinieku ēdināšana organizēta divās maiņās. Pirmajā maiņā (no 12:00 līdz 12:30) pusdieno «Rajona Valdes» vadītāja vietnieks, inspektori un puse katra „biroja” darbinieku, bet «Rajona Valdes» vadītājs un otrā puse „biroju” darbinieku strādā. Otrajā maiņā (no 12:30 līdz 13:00) pusdieno «Rajona Valdes» vadītājs un viss pārējais personāls, bet pirmās maiņas darbinieki strādā.
.

«Likums» nosaka, ka darbs «Rajona Valdē» visiem tās darbiniekiem ir vienīgā darbavieta. Viņiem kategoriski aizliegts apvienot amatus, strādāt vēl kādā darbavietā vai nodarboties ar uzņēmējdarbību. Vienīgais izņēmums – ārpus sava pamata darba laika viņi var strādāt savā piemājas saimniecībā vai piedalīties ģimenes uzņēmuma darbā. Vadīt ģimenes uzņēmumu viņiem aizliegts.

  Vairāk »

.

«Rajona Valdes» inspektoru un «Pārstāvju Palātas» rajona deputāta kandidātu pirmsvēlēšanu kampaņa vai reklāma aizliegta. Valstī neviena persona, iedzīvotāju grupa vai sabiedriskā organizācija nekādā veidā nav tiesīga izvirzīt vēlēšanām inspektoru vai deputātu kandidātus.
.

«Rajona Valdes» inspektoru kandidātiem un «Pārstāvju Palātas» rajona deputāta kandidātiem, jau starpvēlēšanu periodā ar reālu darbu jāiegūst savu potenciālo vēlētāju uzticība. Kandidātam uz «Rajona Valdes» inspektora amatu, vēlēšanu gada 1. decembrī jābūt 25 līdz 55 gadu vecam pilsonim, ar pirmā vai otrā līmeņa apmācību. Rajona «Pārstāvju Palātas» deputāta kandidātam vēlēšanu gada 1. decembrī jābūt 30 līdz 50 gadu vecam pilsonim, ar otrā līmeņa apmācību.
.

Katram kandidātam jābūt kompetentam nozarē, kurā viņš apņemas strādāt, labi jāpārzina reālā situācija rajonā, jābūt gatavam pašaizliedzīgam darbam sava rajona iedzīvotāju labā. Dokumentu pieņemšana, inspektoru un deputātu kandidātu reģistrācija «Rajona Valdē» sākas 10. decembrī un beidzas 20. decembrī.

Vairāk »