AZILLANDO

.

«Likums» cilvēka dzīves posmus pēc vecuma iedala sekojoši:
.
1. auglis – no ieņemšanas brīža līdz dzimšanas brīdim;

2. zīdainis – no dzimšanas brīža līdz 1 gada vecumam;

3. bērns – no 1 gada līdz 10 gadu vecumam;

4. pusaudzis – no 10 gadu līdz 16 gadu vecumam;

5. nepilngadīgais – no 16 gadu vecuma līdz „pilngadīgā” statusa iegūšanai;

6. pilngadīgais – no „pilngadības” statusa iegūšanas līdz 60 gadu vecumam;

7. pensionārs (ar visām „pilngadīgā” tiesībām) – no 60 gadu vecuma (ja konkrētai personai nav «Likumā» noteikto atvieglojumu pensionēšanās vecuma samazināšanai) līdz nāvei.

Vairāk »

.

«Likums» nosaka, ka Azillando ir pilnībā atbildīga par visiem savā teritorijā likumīgi dzīvojošiem cilvēkiem.
.
Lai «Valsts Pārvaldes» struktūrvienībām būtu precīzi zināms iedzīvotāju skaits un sastāvs, kas nepieciešams nodarbinātības nodrošināšanai, nepieciešamo pārtikas preču nomenklatūras un apjoma precizēšanai, mācību un veselības aizsardzības iestāžu skaita un to izvietojuma noteikšanai, sociālās nodrošināšanas garantēšanai, imigrācijas un emigrācijas kontrolei, Valstī ieviests vienots «Iedzīvotāju Reģistrs». Tā ir visu Valsts teritoriju aptveroša elektroniska sistēma, kurā tiek reģistrēti visi cilvēki, kuri dotajā brīdī likumīgi atrodas Azillando teritorijā.

Vairāk »

.

.

.

Pēc reģistrācijas Valsts «Iedzīvotāju Reģistrā» katrai personai tiek izsniegta «Personas Karte», kas Azillando ir vienīgais personu apliecinošais dokuments.

«Personas Kartes» vizuāli atšķiras, jo tās ir:

1. nepilngadīgajiem Valsts iedzīvotājiem….. zaļā krāsā;

2. pilngadīgiem pilsoņiem …………………….. Valsts Karoga krāsā;

3. pilngadīgiem nepilsoņiem …………………. dzeltenā krāsā;

4. pilngadīgiem ārzemniekiem ………………. sarkanā krāsā;

5. nepilngadīgiem ārzemniekiem …………… sarkanā krāsā ar dzeltenām svītrām.
.

Visiem zīdaiņiem, bērniem un pusaudžiem (arī ārzemniekiem) tiek izsniegtas glīti noformētas, vieglas un kustības netraucējošas „identifikācijas aproces”, kuru aktīvajā elementā ieskanēti personas dati, turklāt:

a) Valsts iedzīvotājiem tā ir zaļā krāsā;

b) ārzemniekiem – sarkanā krāsā.

Vairāk »

.

Termins „pilngadīgs” nav tieši saistīts ar konkrēta vecuma sasniegšanu. Par „pilngadīgu” iedzīvotājs var kļūt tikai absolvējot Valsts pirmā līmeņa mācību iestādi, kad būs ieguvis patstāvīgai dzīvei nepieciešamo zināšanu apjomu, lai ar pilnu atbildību spētu izmantot sev dotās tiesības un apzinīgi pildīt «Likumā» noteiktos Azillando iedzīvotāja pienākumus.
.

„Pilngadības” statusa pretendents, kopā ar vecākiem (aizbildņiem), var griezties sava rajona «Sardzes» nodaļā pie Valsts «Iedzīvotāju Reģistra» darbinieka un lūgt reģistrēt sevi kā pilngadīgu personu tikai tad, ja izdarījis skaidru izvēli pilsonības jautājumā.

Vairāk »

.

.

.
.

Azillando iedzīvotāju galvenie pienākumi ir sekojoši:
.

1. būt lojāliem pret savu Valsti un jau no agras bērnības ieaudzināt šādu attieksmi saviem bērniem;

2. apzinīgi strādāt sevis un savas ģimenes labā, visas sabiedrības un Valsts interesēs;

3. ievērot Azillando «Likumu», apzināties soda neizbēgamību par tā pārkāpumiem un jau no mazotnes ieaudzināt šo apziņu saviem bērniem;

4. balsstiesīgajiem – piedalīties kārtējās sava «Rajona Valdes» inspektoru un «Pārstāvju Palātas» deputāta vēlēšanās;

Pretējā gadījumā visu gadu (bez viņa dalības ievēlēto inspektoru un deputāta pilnvaru laikā), viņi nevarēs iesniegt atsaukumus ne «Rajona Valdes» inspektoriem, ne «Pārstāvju Palātas» rajona deputātam.

Vairāk »

.

.

.

Azillando uztur (piešķir telpas, iekārtas, aprīkojumu, aparatūru, inventāru, u.t.t.) un algo darbiniekus šādām Valsts mēroga iedzīvotāju oficiālās informēšanas institūcijām:

1. Valsts televīzijai;

2. Valsts radio;

3. Valsts dienas laikrakstam «Ziņas»;

4. Valsts nedēļas žurnālam «Mājas viesis».

Visi iepriekš minētie oficiālie iedzīvotāju informēšanas līdzekļi un to darbinieki savā darbā vadās pēc sekojošiem «Likuma» noteikumiem:

1. visi raidījumi notiek, un visi iespieddarbi iznāk tikai valsts valodā;

2. televīzijas un radio raidījumos kategoriski aizliegta jebkura veida reklāma (izņemot «Valsts Pārvaldes» «Kabinetu» operatīvos paziņojumus, kurus nekavējoties ir jāzina katram Valsts iedzīvotājam);

Nepieciešamības gadījumā šī operatīvā informācija var tikt pārraidīta regulāri – katras pulksteņa stundas pirmajās minūtēs.

Vairāk »

.
.

Neviens Valstij un tās iedzīvotājiem svarīgs jautājums netiek izlemts bez vispārējas iedzīvotāju aptaujas. Šādas aptaujas stingri noteiktā laika posmā (parasti 24 stundas katram apspriešanai nodotajam jautājumam) notiek Valsts televīzijas interaktīvajā kanālā.
.

Iedzīvotāju aptaujas procedūra ir sekojoša:

1. pilngadīga persona (gan pilsonis, gan nepilsonis) aktivizē un, jebkura sev dotajā brīdī pieejama televizora nolasīšanas ierīcē, ievieto savu «Personas karti»;

2. televizora ekrānā parādās jautājumu saraksts, par kuriem dotajā brīdī Valstī notiek iedzīvotāju aptauja;

3. ar nolasīšanas ierīces klaviatūras palīdzību aptaujas dalībnieks izvēlas jautājumu, par kuru vēlas izteikt savu viedokli;

Vairāk »

.

.

Gadiem ejot, Valsts tuvākā un tālākā apkaimē izveidojās cilvēku grupas, radās šo grupu apvienības un tapa valstiski veidojumi. Kļuva izdevīgi nodibināt ar tiem kontaktus, veikt bartera darījumus un piekopt citus abpusēji izdevīgus sadarbības veidus.

Kopš Azillando izveidošanas, uzturot sakarus ar ārpus Valsts robežām esošajām teritorijām un to iedzīvotājiem, «Likums» noteica šādus iespējamās sadarbības pamatprincipus:
.

1. Nekad neko neņemt uz kredīta un nedot uz parāda.

Notikumi nesenā vēsturē ir uzskatāmi pierādījuši – diena, kad kāda valsts, saņemot kredītu kļuvusi parādniece, ir tās iznīcības sākuma datums. Šāda valsts visai īsā laika posmā zaudē gan savu patstāvību, gan neatkarību un ieslīgst mūžam neatmaksājamu parādu jūgā.

Vairāk »

.

.

Katrā Azillando «Robežpārejas punktā» obligātai pagaidu reģistrācijai Valsts «Iedzīvotāju Reģistrā» pakļauti visi iebraucošie un izbraucošie citu valstu iedzīvotāji.
.

Par katru Valstī iebraukušo ārzemnieku tiek saglabāta sekojoša informācija:

1. vārds, uzvārds, dzimums, dzimšanas datums;

2. no kuras ārvalsts un caur kuru «Robežpārejas Punktu» Valstī ieradies;

3. ciemošanās mērķis un plānotais uzturēšanās laiks;

4. pagaiduuzglabāšanā nodotās materiālās vērtības;

5. ārvalstu valūtas summa, kura nodota pagaidu uzglabāšanā Valsts «Robežpārejas Punkta» «Valsts Bankas» nodaļā, kā arī summa, kura tikusi konvertēta Valsts naudā un ieskaitīta konkrētās personas pagaidu «Bankas Kartē». Šādas pagaidu «Bankas Kartes» izsniedz tikai pilngadīgām personām.

Vairāk »

.
Līdz Azillando dibināšanai cilvēki savās kopienās pārsvarā strādāja kolektīvi un arī darba augļus savā starpā centās sadalīt līdzīgi. Starp ļaužu kopienām pastāvēja bartera attiecības. Pēc Valsts nodibināšanas, vēl vairākus gadus ļaužu kopienās valdīja kolektīvs darbs un bartera attiecības, līdz veselākie un fiziski spēcīgākie pārgāja strādāt pie individuāliem saimniekiem.
.

Tomēr nedrīkstēja pieļaut, ka Azillando pārņem bēdīgo „demokrātiskās” pagātnes pieredzi, kad uzņēmīgākie un turīgākie indivīdi, izmantojot līdzcilvēku bezpalīdzīgo stāvokli, varēja viņu darbu izmantot bez jebkādiem ierobežojumiem. Šādiem darbiniekiem un viņu ģimenēm nebija nekādu sociālo garantiju ne slimības, ne nelaimes, ne nāves gadījumā.
.

Lai novērstu šādu netaisnību un darba ņēmēju beztiesību, «Likums» tika papildināts ar punktiem par lauksaimnieciskās ražošanas un tās produkcijas pārstrādes kooperatīviem, kā arī rūpnieciskās ražošanas kooperatīviem. Tika definēts arī «Rajona Valžu» un Valsts uzņēmumu statuss, to veidošanas un darbības pamatprincipi. Kooperatīvos, «Rajona Valžu» un Valsts uzņēmumos, attiecības starp darba devēju un darba ņēmējiem tika stingri reglamentētas.

Vairāk »