AZILLANDO

jeb "Patvēruma Valsts''

Ak, sievietes…

Publicēts: 31.10.2015

Berni.

Visiem zināms, ko sieviete var panākt neizģērbjoties. Turklāt, šī prasme viņās ielikta ģenētiski – jau no dzimšanas. Jebkurš puisēns, kopš bērnu dārza laikiem, zina, ka meitenes ir būtnes no citas planētas.
.

Lūk, tu sēdi smilšu kastes tālākajā stūrī un tev tur notiek tanku kauja. Mūsējie uzbrūk, ienaidnieks uzspridzinās – saspringta situācija. Pēkšņi tev aiz muguras parādās meitenīte. Četrgadīga meitenīte ar lelli padusē. Viņa pāris minūtes nosodoši skatās uz tevi un tad noprasa: „Ko tu tur dari?”
.

Tu viņai, protams, neatbildi. Tādēļ, ka jautājums ir muļķīgs. Vai tad esi akla? Vai pati neredzi, ka šeit notiek tanku kauja un ienaidnieki uzspridzinās?
.

Bet viņa redz. Tikai ne to, ko redzi tu. Viņa redz puisēnu, kurš izrakņājis visu smilšu kasti, kuram smiltis ir gan degunā, gan ausīs un pat uz galvas. Vienā rokā viņam ir plastmasas tanks bez kāpurķēdēm, otrā – alvas zaldātiņš bez kājas, kuru ar skaļu kliedzienu: «Ba, baahh!» viņš uzmet gaisā un vētraini par kaut ko priecājas. Vai nav muļķis? Un tad meitenīte tev paskaidros, ka esi idiots. Un tavas spēles ir muļķīgas. Un vispār – tu viss esi netīrs un vienās smiltīs. Es tūlīt iešu pateikt to audzinātājai un viņa ieliks tevi kaktā pastāvēt.
.

.

Tu cieties līdz pēdējam, cerot, ka šī bižainā būtne tūlīt aizies un liks tevi mierā. Bet bižainā būtne nekad nepieļaus, ka pēdējais vārds paliek tev. Nekādā gadījumā! Un viņa precīzi zina kā pievērst sev tavu uzmanību. Un maza kājiņa brūnā sandalē uzkāpj uz tavām barikādēm un ierakumiem.
.

Un viss. Tava roka automātiski paceļas pati, satver plastmasas lāpstiņu un raida to mazajai raganai tieši pierē. Ragana pilnā balsī bļauj, uz šiem kliedzieniem atskrien audzinātāja, Viņa nolasa tev lekciju, ka meitenēm pāri darīt nedrīkst un tagad tev Anniņai jālūdz piedošana.
.

Tu skaties uz viltīgo Anniņu, uz to, ar kādu uzvarētājas apziņu viņa stāv līdzās audzinātājai, cenšoties izspiest no sevis vēl pāris asariņas. Ar visu sava vīrieša dvēseli tu jūti, ka tā ar sieviešu sazvērestība!!! Kāpēc tev jāatvainojas par to, ko šī nejaukā Anniņa pirmā izdarīja? Kāpēc neviens nevēlas uzklausīt tevi? Kāpēc visus tavus mēģinājumus pastāstīt, ka Anniņa uzkāpa uz taviem ierakumiem, neviens neklausās?
.

Tu apvainoji meitenīti – nav svarīgi kā un kāpēc. Tu esi vainīgs un tūlīt atvainojies, draudziņ. Gribi tu to vai nē. Citādi tu tūlīt iesi stāvēt kaktā, bet vakarā tas tiks nosūdzēs tavai mātei. Un māte – tavs vistuvākais cilvēks arī sacīs: „Jānīt, kā tu varēji meitenei iesist ar lāpstiņu? Tūlīt un manā klātbūtnē atvainojies Anniņai!
.

Lūk tā, jau četru gadu vecumā, puisēns kļūst par vīrieti. Par vīrieti, kurš uz savas ādas sapratis, ka ar sievietēm labāk neielaisties – būs tikai pašam sliktāk. Labāk paklusēt. Vai pacietīgi atbildēt uz visiem stulbajiem jautājumiem. Un, nedod Dievs, atvēzēties pret viņu ar lāpstiņu! Sievietēm piemīt brīnumainas spējas tieši no gaisa materializēt vēl divas vai trīs tādas pašas būtnes, kuras, krūtis izspiedušas, aplenks tevi, apelēs pie tavas sirdzapziņas un piespiedīs atvainoties vispār nezin par ko.
.

Bērnu dārziņā tā ir audzinātāja un paša mamma. Skolā – meitenes draudzenes un skolotāja. Bet ap divdesmit pieciem gadiem visas reizē – gan tava mamma, gan viņas mamma, gan viņas draudzenes un pat tavu draugu sievas. Viņas visas ielenks tevi kā vampīri – bļaus, auros un baidīs tevi ar pašu nelabo.
.

Bet tu bērnība tikai spēlēji tanku kaujas! Tu pārnāc no darba noguris kā zirgs un izsalcis kā vilks, bet mājās nav ko ēst! Tāpēc, ka tava sieva ir uz dietas. Tātad šajās mājās veselu mēnesi neviens, ieskaitot kaķi, neēdīs neko. Un pamēģini kaut vārdu teikt par šo tēmu! Sieva raudās pilnā balsī, sacīs, ka tu esi lops un cūka, jo dietu viņa sāka ievērot tikai tevis dēļ. Bet tu, tā vietā, lai novērtētu viņas uzupurēšanos, vēl viņu apvaino, prasot gaļas gabalu?!
.

Tu vari, cik ilgi vien vēlies mēģināt viņu pārkliegt un censties pārliecināt, ka viņa jau tā tev ļoti patīk, ka viņai nav vajadzīgas nekādas dietas, ka viņa jau tā ir ļoti slaida un skaista, bet viss veltīgi. Tevi neviens nedzird. Viņa aizgūtnēm raud telefona klausulē, sūdzoties savai mammai un kādam desmitam draudzeņu. Un tās visas ļoti jūt viņai līdzi, sakot: „Mēs jau tevi brīdinājām, ka viņš ir āzis un mūlāps! Bet tu taču neklausīji.”
.

Pieņemsim, ka tu bērnībā nemaz nebiji neaizrāvies ar tanku kaujām. Varbūt tu jau no agras bērnības mīlēji aplūkot tauriņus un dari to arī tagad. Varbūt ka tev jau ir trīs zinātniskie grādi bioloģijā, bet kuru gan tas interesē? Tu taču neesi pamanījis, ka viņai ir jauna frizūra un modernas acu ēnas. Kādēļ tu esi tik cietsirdīgs lops? Vai tu vispār vēl kaut ko redzi, izņemot savus tauriņus mikroskopā?! Kādēļ visām sievām vīri ir kā vīri: gan makšķerēt dodas, gan spēlē tanku kaujas. Cilvēki kā cilvēki, tikai tu viens pats tāds izdzimtenis – ar saviem tauriņiem!?

 

Lidija Rajevska (Лидия Раевская)
2015. gada 6. augusts

 =========================

Brīvs tulkojums no http://www.argolis-yacht.ru/Articles/Raevskaya_Tekst-pobyut-zhenshiny.htm
Zinot, ka augstāk aprakstītam nav nacionālu robežu, atļāvos izmainīt galveno varoņu vārdus (lai rakstiņš būtu „tuvāk sirdij”).
Juris P.

.

Rakstīt komentāru