AZILLANDO

jeb "Patvēruma Valsts''

44. Valsts «Darba Kodekss»

Publicēts: 16.10.2015

maize.
.

Azillando nav „cienījamu” vai „prastu”, „svarīgu” vai „mazsvarīgu” darbu – jebkurš darbs sevis, savas ģimenes, līdzcilvēku un Valsts labā tiek cienīts un godāts.

Azillando ar «Likuma» spēku tiek aizsargāta aksioma:

Cilvēks neiet strādāt algotu darbu tāpēc, ka viņam mājās nav ko darīt!

Cilvēks iet strādāt, lai saņemtu padarītā darba apjomam un tā kvalitātei adekvātu atalgojumu, kas nodrošinātu normālus dzīves apstākļus sev un savai ģimenei.

Cilvēks iet strādāt, lai pielietojot savas zināšanas, fizisko un garīgo spēku, paveiktu Valstij un līdzcilvēkiem vajadzīgu darbu.

.

Valsts «Darba Kodekss» nosaka sekojošas pastāvīgā darba kategorijas:

1. individuālais darbs un darbs ģimenes uzņēmumos (bez algotajiem darbiniekiem);

2. darbs mazā kooperatīvā uzņēmumā (līdz 10 algotiem darbiniekiem);

3. darbs vidējā kooperatīvā uzņēmumā (no 11 līdz 50 algoti darbinieki);

4. darbs lielā kooperatīvā uzņēmumā (51 un vairāk algoti darbinieki);

5. darbs «Rajona Valdes» uzņēmumā (līdz 200 algotajiem darbiniekiem);

6. darbs Valsts uzņēmumā (neatkarīgi no algoto darbinieku skaita);

7. darbs Valsts dienestā («Likumā» noteiktais darbinieku skaits reglamentētās sfērās).
.

Valsts «Darba Kodekss» nosaka sekojošas pagaidu darba kategorijas:

1. „mātes darbs” – no sievietes grūtniecības sestā mēneša līdz jaundzimušais sasniedz 3 gadu vecumu, kad tas sāk apmeklēt «Bērnu uzturēšanās un audzināšanas iestādi»;

2. „apgādniecība” – invalīda vai darba nespējīga cilvēka kopšana (kā alternatīva ievietošanai uz dzīvi labiekārtotā Valsts pansionātā);

3. „aizbildniecība” – adoptēta zīdaiņa, bērna vai pusaudža audzināšana līdz „pilngadības statusa” iegūšanai.
.

Azillando «Likuma» sadaļa «Darba Kodekss» nosaka darba un uzņēmējdarbības pamatus, kā arī šo struktūru savstarpējo mijiedarbību, uzdevumus, pienākumus, atbildību un garantijas.
.

Valsts «Darba Kodekss» sastāv no sekojošām sadaļām:

1. «Darba devējs»;

2. «Darba ņēmējs»;

3. «Darba režīmi»;

4. «Darba līgums»;

5. «Darba apmaksa»;

6. «Valsts nodokļu sistēma»;

7. Valsts pensionāri;

8. Darba nespējīgie iedzīvotāji.
.

Lai izslēgtu iespēju kādam indivīdam izmantot līdzcilvēkus, nostādot viņus sev pakļauto statusā un šādi iespaidot viņu pašcieņu, materiālo stāvokli un viņu ģimeņu labklājību, «Likums» privātpersonām aizliedz jebkādā veidā sarunāt, nolīgt vai citādi nodarbināt algotus darbiniekus;
.

«Likums» aizliedz Azillando teritorijā veidot jebkādus ārvalstu vai ārzemniekiem piederošus uzņēmumus, iestādes un jebkurus citus objektus, kuros tiktu nodarbināti algoti darbinieki.
.

Azillando nav un pat teorētiski nevar būt savulaik „demokrātijā” tik populārā, cilvēku verdziskai pakļaušanai nepieciešamā jēdziena – bezdarbs. Valsts visiem pilngadīgiem iedzīvotājiem garantē darbu, kas atbilst viņu zināšanu līmenim un veselības stāvoklim.
.

«Likums» nosaka, ka visiem pilngadīgajiem, darba spējīgajiem Valsts iedzīvotājiem, vienīgais legālais iztikas līdzekļu avots ir pašrocīgi paveiktais darbs, tā apjoms un kvalitāte.
.

«Likums» nosaka, ka «Valsts Banka» sadarbībā ar «Iedzīvotāju Reģistru» kontrolē visu iedzīvotāju ienākumus, izdevumus un «Likumā» noteikto nodokļu nomaksu.

.

Rakstīt komentāru