AZILLANDO

jeb "Patvēruma Valsts''

4. Valsts iekārtas pamatprincipi

Publicēts: 15.10.2015

udens.

Azillando ir ekonomiski patstāvīga un politiski neatkarīga valstiska struktūra, kuru noteiktā planētas Zeme teritorijā izveidojuši globālo katastrofu pārdzīvojušie visdažādāko tautību, rasu un nacionālo piederību cilvēki. Atrodoties starp dzīvību un nāvi, saprotot, ka vienatnē izdzīvot nav iespējams, viņi atrada sevī spēku atmest personīgās ambīcijas un ieklausīties dzīvi palikušajos līdzcilvēkos.
.

Cilvēki apvienojās un nolēma rīkoties kardināli, lai izveidotu pašu organizētu un vadītu sabiedrību, kurā ar «Likumu» katram iedzīvotājam tiktu garantēti droši un cilvēka cienīgi dzīves apstākļi. Izveidot sabiedrību, kas nodrošinātu katram iedzīvotājam atbalstu un aizsardzību visās dzīves jomās. Izveidot sabiedrību, kurā nav vietas ļaunumam.

.

Valsts netika veidota, lai kāds tās iedzīvotājs vai iedzīvotāju grupa uzurpētu varu un varētu parazitēt uz līdzcilvēku rēķina. Jebkurš pilsonis, kurš ar savu ikdienas darbu ieguvis līdzcilvēku cieņu un uzticību, atklātu vēlēšanu ceļā var kļūt gan par «Rajona Valdes» inspektoru, gan «Pārstāvju Palātas» deputātu, no kuru vidus tiek izlozēts Valsts Prezidents.
.

Iedzīvotāji nav Valsts vergi – ja kādam dzīves apstākļi Azillando un tajā valdošās «Likuma» normas nav pieņemamas, viņi «Likumā» noteiktajā kārtībā var doties uz citu dzīvesvietu ārpus Valsts robežām. Imigrācija Valstī ir ļoti ierobežota un atļauta tikai «Likumā» noteiktajā kārtībā.
.

Katrs Azillando iedzīvotājs daļu savas brīvības (visatļautības) upurē Valsts un līdzcilvēku interesēs – pakļaujas «Likuma» prasībām un, vispārējās atklātās vēlēšanās izteiktai, līdzcilvēku nospiedošā vairākuma (vismaz 75% no balsstiesīgo skaita) gribai. «Likums» nosaka, ka indivīda brīvība vienmēr pakārtojama sabiedrības un Valsts interesēm.
.

«Likumā» nav tāda jēdziena kā „valsts noslēpums”. Gluži otrādi, «Likumā» skaidri deklarēts:

Azillando un tās pārvaldes struktūrvienībām nav noslēpumu pret saviem iedzīvotājiem! Arī iedzīvotājiem nav noslēpumu pret savu Valsti un tās pārvaldes struktūrvienībām.”
.

Valstī nav jēdzienu «rase» vai «tautība» – iedzīvotāji netiek dalīti ne pēc ādas krāsas, ne ārējā izskata, ne bijušās tautības, ne ticības, ne jebkādām citām pazīmēm.
.

Saskaņā ar «Likumu», Azillando nav politisku partiju, vai citu grupējumu, kuriem būtu tiesības savā vārdā izvirzīt kandidātus jebkura līmeņa vēlēšanām, kā arī organizēt, vai atbalstīt kāda likumīgā kārtā izvirzīta deputāta kandidāta priekšvēlēšanu kampaņu.
.

Kopš Valsts pastāvēšanas desmitās gadadienas par oficiālo valsts valodu tika pieņemta savulaik mākslīgi radītā esperanto valoda. Tā obligāti lietojama visās dzīves sfērās un jebkuros iedzīvotāju informācijas līdzekļos. Tas darīts tādēļ, lai Valstī dzīvojošie kādas bijušās tautības cilvēki nejustos pārāki par citiem – jo, lūk, tieši viņu senču valoda ir pacelta „valsts valodas” statusā. Kādā valodā savā starpā runā ģimenes locekļi savā dzīvoklī, Valsti neinteresē, bet šodien arī šajā jomā gandrīz vienmēr tiek lietota esperanto valoda.
.

Valstī nav «Iedzīvotāju Reģistrā» reģistrētu iedzīvotāju bez darba, iztikas līdzekļiem un pajumtes. Valstī nav muižnieku, fabrikantu, miljonāru un citu kategoriju, negodīgā ceļā bagātības sarausušos, subjektu.

Neviens nevar kļūt par miljonāru tikai ar savu godīgu darbu – tas vienmēr tiek panākts nesodīti piesavinoties valsts vai sabiedrisko īpašumu, izmantojot savu dienesta stāvokli vai nekontrolēti ekspluatējot līdzcilvēkus.
.

Balstoties uz «Likumu», Valstī principā izslēgta korupcijas, birokrātijas vai cita veida pašlabuma gūšanas iespēja jebkuram, kurš strādā Valsts vadībā, rajonu pašpārvaldēs, jebkurā iestādē vai uzņēmumā, kurā viņa darba pienākumi, vai atbildības zona saistīta ar cilvēkiem un sabiedrības interesēm, kā arī Valsts vai kooperatīvo īpašumu.
.

Gluži otrādi – piesakot savu kandidatūru vēlēšanām vai stājoties darbā Valsts dienestā, pilsonim jārēķinās ar to, ka jaunajā amatā viņam, iespējams, būs zemāks atalgojums, ierobežotāka personīgā brīvība un mazāk brīvā laika. Uz šādu soli spēj izšķirties tikai patiesi savas zemes patrioti, kuri cieši apņēmušies nesavtīgi strādāt Valsts un tās iedzīvotāju labā.
.

Valstī nav un pat teorētiski nevar būt bezdarba – kārtīgs saimnieks savās mājās vienmēr atradīs ko darāmu, uzkopjamu vai pielabojamu!
.

«Likums» strikti nosaka, ka ne Valsts, ne rajonu vadošajās struktūrvienībās nedrīkst būt tādi dzīvi paralizējoši un struktūrvienību darbību graujoši veidojumi kā „pozīcija”, „opozīcija”, „neitrālie” vai jebkādas citas interešu grupas. Pilsoņi kandidē vēlēšanās un tiek ievēlēti tādēļ, lai, strādājot vienoti, nodrošinātu Valstī drošību un stabilitāti, iedzīvotāju dzīves līmeņa pakāpenisku uzlabošanos, apkārtējās vides sakopšanu un saglabāšanu. Šādā darbā nedrīkst strādāt vienaldzīgie vai idejas pretinieki!

.

Rakstīt komentāru