AZILLANDO

jeb "Patvēruma Valsts''

Par abortu…

Publicēts: 06.08.2014

citsDažas atbildes uz jautājumu: „Kas ir aborts?”

Kas ir aborts?

Atbilde: Aborts ir vēl nedzimuša bērniņa dabīga vai arī nedabīga nāve. Spontānais aborts (neveiksmīgas, priekšlaicīgas dzemdības) notiek dabīgi. Tomēr, ja no ārpuses tiek veikta jebkāda palīdzība jebkurā formā un veidā, lai pārtrauktu bērniņa grūtniecību, tad ir notikusi Dieva dotas dzīvības slepkavība. Organizācija Planned Parenthood International (Plānota Ģimene), kura ir lielākais abortu veicinātājs ASV un daudzās citās valstīs, reiz kāda taktiska vājuma brīdī vienā no savām brošūriņām uzrakstīja sekojošus vārdus: “Aborts nogalina bērniņa dzīvību pēc tam, kad tā ir tikko sākusies”. (Aborts – grūtniecības pārtraukšana; priekšlaicīgas dzemdības; neveiksmīgas dzemdības)
.

Kas notiek aborta laikā?

Atbilde: Aborta veikšanas paņēmiens ir atkarīgs no bērniņa vecuma. Dzīvības pirmajās 12 nedēļās visizplatītākais paņēmiens ir izsūkšanas nokasīšanas metode (suction curettage). Šī izsūkšana, kuras spēks ir 25 reizes lielāks kā dzīvokļa putekļsūcējam, saplosa bērniņu gabalos. Gabali tiek saskaitīti, un, ja galva nav iznākusi ārā ar izsūkšanu, tiek ievietotas ķirurģiskās knaibles, lai sasmalcinātu galvu un ar varu to izoperētu.
.

.

Laikā starp 4-to un 8-to mēnesi parastā metode ir Paplašināšana un Iztīrīšana (Dilatation and Evacuation – D & E). Dažādi instrumenti, arī ķirurģiskās knaibles, tiek ievietoti mātes dzemdē, un mazulis tiek saraustīts daļās gabals pēc gabala. Dažreiz tiek pielietota izsūkšanas metode, lai izņemtu visus šos gabalus un placentu.
.

Vēl kāds abortu paņēmiens ir sālsūdens metode, kura parasti tiek izmantota pie vēl nedzimušiem bērniņiem laikā starp 4. un 7. mēnesi (par laimi, šī metode kļūst aizvien retāk izplatīta). Spēcīgas koncentrācijas sāls šķīdums tiek injicēts augļūdens maisā (cistā). Bērniņš lēni mirst, rijot un ieelpojot šo sāls šķīdumu (tas var aizņemt laiku no 2 līdz 3 stundām). Bieži mātes piedzīvo, ka bērniņš mētājas un svaidās viņu ķermeņa iekšpusē, pirms sāls ir viņu pilnīgi uzvarējusi. Kad bērniņš iznāk ārā, viņš ir smagi apdedzināts un sačokurojies. Šad un tad mazuļi izdzīvo pēc šādas procedūras un piedzimst ar smagiem sarežģījumiem. Kā piemērs tam ir Džianna Džesina (Gianna Jessen), kura piedzima, neskatoties uz sālsūdens abortu 1977.gadā, bet tā rezultātā viņa cieš no smadzeņu paralīzes.
.

Ķeizargrieziena aborts ir tieši tāds pat kā ķeizargrieziena dzemdības, tikai ar to atšķirību, ka mazulis parasti tiek nogalināts, pirms viņš tiek izņemts no mātes ķermeņa. Ja mazulis vēl ir dzīvs, bieži vien viņš tiek, atstāts atkritumu spainī, līdz viņš nomirst.
.

Ir arī dažādi ķīmiskie līdzekļi (tādi kā prostaglandin u.c.), kuri tiek aizvien vairāk izmantoti abortiem.
.

Vai tad mazulis arī jūt kādas sāpes?

Atbilde: Mazulim ir jāizjūt šausmīgi mokošas sāpes, jo viņš tiek saplēsts gabalos vai apdedzināts ar sālsūdeni bez jebkādiem anestezējošiem (pretsāpju) līdzekļiem. Nesenie pētījumi ir parādījuši, ka vēl nedzimis mazulis ir ļoti jūtīgs uz pieskārienu un sāpēm jau pēc tikai dažām savas dzīves nedēļām. Tikai visļaunākās spīdzināšanas metodes ir salīdzināmas ar to sāpju un ciešanu agoniju, kura tiek radīta mazulim aborta laikā.
.

Bet vai tas nav netaisni pret bērniem – ienest viņus pasaulē, kur viņi ir negribēti?

Atbilde: Vārds – “negribētu” apraksta pieaugušo cilvēku attieksmi, nevis paša bērna īsto stāvokli. Tātad problēma ir nevis negribēt bērni, bet negribīgi un negriboši pieaugušie. Daudzu sieviešu vērtīguma izjūta tiek mazināta un degradēta, kad par viņu vērtīgumu tiek spriests pēc tā, vai viņas ir vai nav vīriešu gribētas (un šādu attieksmi izplata un veicina pornogrāfija). Tieši tāpat kā sievietes vērtīgums ir īsts neatkarīgi no tā, vai vīrietis to atzīst vai neatzīst, tāpat arī mazuļa vērtīgums ir īsts neatkarīgi no tā vai viņa māte vai tēvs atzīst to vai nē. Aizvien vairāk ir to pāru, kuri ļoti vēlas adoptēt bērniņus – pat tad, ja aborti būtu pilnīgi aizliegti ar likumu, joprojām būs pieprasījums pēc bērniņiem, kurus varētu adoptēt.
.

Negribētības problēma ir labs arguments, lai gribētu bērnus, bet ļauns arguments, lai liegtu viņiem tiesības uz dzīvību un dzīvi. Tā patiešām ir galēja veida diskriminācija pret bērniņiem.
.

Bet vai tad embrijs nav tikai iespējams cilvēks, tikai audu pikucis, kurš varētu kļūt par personu?

Atbilde: Abortu atbalstītāji ir galvenokārt atsacījušies no šī argumenta kopš tā laika, kad medicīnas zinātne (it īpaši mūsdienu embrioloģija) ir pārbaudījusi un pierādījusi vēl nedzimuša mazuļa pilnīgu cilvēcīgumu. Neko nav vajadzīgs papildināt šim mazulim, lai padarītu viņu vēl cilvēcīgāku – tikai nepieciešams viņam dot iespēju augt un rūpēties par viņu. Aborts atņem viņam tieši šo iespēju.
.

Kā ir ar argumentu, ka mātei vajadzētu atļaut “kontrolēt savu personīgo ķermeni”?

Atbilde: Tas varētu būt labi, ja viņa to darītu pirms bērna ieņemšanas, bet kad ķermeņa iekšpusē viņai ir bērniņš, tad tur jau ir iesaistīti 2 cilvēki. No ģenētikas viedokļa māte un viņas mazulis ir atsevišķi indivīdi jau kopš ieņemšanas brīža. Mazulim ir savas personīgās plaušas, elpošana, asinsriņķošana un pirkstu nospiedumi, kuri nav tādi paši kā mātei. Vēl nedzimis mazulis drīkst paļauties uz savu māmiņu, lai saņemtu viņas aizsardzību un barošanu, tāpat kā drīkst paļauties uz savu māmiņu mazulis, kurš jau ir piedzimis. Tādā veidā sievietei nav tādas tiesības kontrolēt kādas citas cilvēcīgas būtnes likteni – tā bērniņa likteni, kurš atrodas viņas ķermenī.
.

Kā ir ar tām tūkstošiem sieviešu, kuras mirst no nelegālajiem abortiem?

Atbilde: Jau pirms aborti tika likumīgi atļauti pēc pieprasījuma ASV 1973.gadā, vairāk par 90% abortu veica ārsti vai medmāsas savos kabinetos un nevis kaut kur pagrīdē. Tie ir skaidri meli, ka tūkstošiem sieviešu mirst katru gadu Dienvidāfrikā nelegālo abortu rezultātā. Veselības Departamenta pašu cipari runā tam pretī, un viņi var vienīgi apstiprināt to, ka mazāk kā 100 sieviešu mirst no nemākulīgiem un paviršiem abortiem katru gadu. Visas abortu atbalstītāju grupas ārvalstīs, steidzinot abortu likumīgu atļaušanu, ir melojušas par nelegālo abortu skaitu. Ir arī zināms, ka pat politiķi kā papagaiļi ir atkārtojuši šos melus. Skotu parlamenta loceklis Deivids Stīls (David Steel) 1975.gadā apgalvoja, ka 2 miljoni nelegālo abortu Itālijā katru gadu ir izraisījuši nāvi 2000 itāliešu sievietēm gadā. Saskaņā ar Pasaules Veselības organizāciju (World Health Organisation), nāves gadījums bijis 259 mātēm Itālijā 1974.gadā, no kurām tikai 20 gadījumi bija abortu dēļ. Tas atbilst arī Veselības Departamenta iegūtajiem datiem Dienvidāfrikā. Ja Stīla kunga apgalvojums būtu bijis patiess (tāds, kurš atbilst īstenībai), tad katrai sievietei Itālijā (ieskaitot mūķenes) vajadzētu būt bijušiem vismaz 5 abortiem viņu dzīves laikā pat pirms viņas sāka dzemdēt bērnus.
.

Bet jebkurā gadījumā, sievietes joprojām mirs no abortiem, gan no likumīgi atļautiem, gan arī no nelegāliem. Nelegālie aborti (vairumu, no kuriem izdara apmācītu mediķu personāli) var ļoti bieži būt bīstami sievietēm, bet tie vienmēr ir bīstami viņu mazuļiem!
.

Kā ir ar medikamentu RU 486?

Atbilde: Tas nav vienīgais abortu medikaments, kuru izmanto mātes, lai nogalinātu savus vēl nedzimušos bērniņus. Vēl citi medikamenti (hormonālās tabletes u.c.), ieskaitot tabletes “nakti pēc…”, un tādi izsargāšanās līdzekļi kā spirāle (IUD), arī priekšlaicīgi pārtrauc mazuļa grūtniecību.
.

No: http://www.vernersss.times.lv/raksti/aborti_cft.htm
2010

 .

Rakstīt komentāru