AZILLANDO

jeb "Patvēruma Valsts''

Par īstajiem vārdiem…

Publicēts: 05.08.2014

es

Sauksim lietas īstajos vārdos!

Cilvēkiem nepieciešams „izlādēties”, lai viņi nesāktu domāt par apkārt notiekošo. Domāju, ka tas arī ir galvenais iemesls kādēļ mūsdienās katram dota iespēja vienkārši un salīdzinoši lēti izveidot savu „mājas lapu” vai „blogu”. Visas „aktivitātes” internetā, neatkarīgi no tā vai tā ir personīgā vietne, vai publiskie „draugi”, „čivinātavas” u.c. kalpo vienam mērķim – atraut cilvēkus no reālās dzīves, no ģimenes, no bērniem, no dzīvajiem draugiem, lai viņi savu laiku pavadītu virtuālajā iedomu pasaulē.

.
Tas ir kā narkotikas – lai tikai viņi nesāktu domāt un, nedod Dievs, rīkoties! Lai viņiem nekam citam neatliktu ne laika, ne vēlēšanās. Pievienojiet šī „datorizētā” indivīda aprīkojumam vēl televizoru un iegūsiet ideālu „demokrātiskās” sabiedrības produktu, kam reālajā dzīvē neinteresē nekas, ne vecāmāte ieputinātajos laukos, ne vecāki blakus mājā, ne naktī pa ielām klīstošie bērni. Arī dienā, lai no bērna “būtu miers” uz daudzām stundām, atliek tikai viņu piesēdiniet pie datora paspēlēt spēlītes.
.

.

Rakstot komentārus, šādu indivīdu spējas aprobežojas ar rakstiņa autora vai citu komentētāju apsaukāšanu (labākajā gadījumā), vai visa teiktā neargumentētu noliegšanu: „tas tā nevar būt jau tāpēc vien, ka tas tā nevar būt”… Cilvēki vienkārši nespēj noticēt tik atklāti nekaunīgai t.s. „politiķu” un „uzņēmēju” rīcībai, tik ciniskai savas tautas iznīcināšanai, tik totālai valsts finansiāli-ekonomiskās patstāvības likvidācijai, kas notiek zem skaļajiem valsts „izaugsmes” un „demokrātisku” mērķu īstenošanas lozungiem.
.

Internetā viss ir ļoti ērti un galvenais – ātri izdarāms. Nav jāzina ne valodas pareizrakstība, ne sarunas etiķete. Neizejot no mājām vari kādu nolamāt, noķengāt, nolīdzināt līdz ar zemi. Pilns serviss, labsajūta un apmierinājums – redzi cik aktīvi es cīnos par brīvu valsti! Bet kādam konkrētam ierosinājumam vienmēr seko „ticami” argumenti: „Esmu ļoti aizņemts, daudz jāstrādā, jāuztur ģimene…
.

Bet tās ir tikai atrunas. Sauksim lietas īstajā vārdā – mēs esam pārāk gļēvi un bailīgi, lai spētu reāli rīkoties. Sēžam katrs savā „būdiņā” un gaidām – varbūt kāds „labais onkulis” kaut ko izdarīs mūsu vietā. Ceram uz jebko, uz jebkurām muļķībām – sākot no Finka pareģojumiem līdz „vienīgi pareizās” partijas deputātu kandidātu pirmsvēlēšanu solījumiem. Bet mafiozajām struktūrām (partijām) tikai to vien vajag.
.

Vai tiem, kas 1918. gadā devās Brīvības Cīņās, mājās nepalika mīļotās meitenes, nepalika ģimenes bez apgādnieka? Palika, bet tie vīri zināja par ko iet cīņā, zināja, ka riskē ar savu dzīvību! Un arī viņu piederīgie to saprata. Bet starp viņiem un mums ir viena būtiska atšķirība – tie bija VĪRI, bet mēs esam LUPATAS, kuras labāk dezertēs no savas valsts — dosies emigrācijā un par vēdera tiesu kalpos jebkuram svešiniekam, nevis pacels savu dibenu no datora krēsla!
.

Un velti Jūs domājiet, ka šādus cilvēkus interesē izdzīvošana. Gan jau importētāji kaut ko ievedīs — gan lielveikalā, gan benzīna tankā, gan citur. Nav svarīgi kādas kvalitātes tas būs, cik maksās, kā tas sagandēs veselību, kā iespaidos bērnu nākotni un apkārtējo vidi. Gan jau būs labi, jo avīzē tas „ticami” aprakstīts, glancētos žurnālos glīti nobildēts un televīzijā skaisti parādīts. Un nav jāpiepūlas – ieej (iebrauc) lielveikalā pie visa gatava un paņem!
.

Protams, es, kā īstens „latvietis” neesmu ne par mata tiesu labāks un visa šī „patriotiskā muldēšana” ir tikai bezjēdzīga „laika nosišana”! Un laiks, kā zināms, strādā ienaidnieku labā! Tā varam muldēt vēl 10, 20 vai pat 30 gadus līdz „mūžīgos medību laukos” aizies pēdējais latviešu valodā rakstīt pratējs.
.

Jau pirms laba laika radās pamatotas šaubas, vai vispār kādam vajadzīgas tās “n-tās” publikācijas par visiem acīm redzamiem notikumiem, faktiem, procesiem. Tikpat labi varētu ikdienas rakstīt, ka šodien ir šodiena tādēļ, ka vakar bija vakardiena, bet rīt būs rītdiena. Tādēļ publikāciju skaits tiek ievērojami samazināts, bet šajā resursā joprojām paliek pietiekoši daudz informācijas, lai domāt gribošs (un vēl varošs) cilvēks varētu precizēt savus pasaules uzskatus.
.

Savu izvēli es esmu izdarījis. Vai tā ir pareiza vai nē – parādīs laiks, tikai tad būs par vēlu izdarīt korekcijas. Daudz par vēlu un ne tikai man vienam…

Juris, 2010.

 .

Rakstīt komentāru