AZILLANDO

jeb "Patvēruma Valsts''

Par genocīdu…

Publicēts: 05.08.2014

citsGenocīda metodes

Genocīda mašīna ļoti bieži un ļoti daudzus izmanto „uz labu laimi”. Lūk, piemērs kā tehnoloģiski tiek īstenots slēptais, tā saucamais „baltais” genocīds: pēc formas tā ir cīņa ar kādu parādību, pēc fakta – šādas parādības atbalstīšana un vēršana plašumā.
.

Piemēram, armijā genocīda mehānisms ir pavisam vienkāršs un elegants. Valsts izliekas, ka cīnās ar ārpus reglamenta attiecībām (t.s. „ģedovščinu”). Katru komandieri, kura apakšvienībā būs atklāts ārpus reglamenta attiecību fakts, bargi soda – pat līdz atcelšanai no ieņemamā amata. Pie kā noved šāda prakse? Komandieri ārpus reglamenta attiecību faktus sev pakļautajās struktūrvienības ar visiem viņu rīcībā esošiem līdzekļiem noslēpj. Ja valsts tā vietā, lai sodītu komandierus par ārpus reglamenta attiecību faktiem, sodītu viņus par šādu faktu slēpšanu, dažu dienu laikā no ārpus reglamenta attiecībām nepaliktu ne miņas.
.

.

Latvijā genocīda izpēte praktiski nenotiek, bet, ja arī kāds ar to nodarbojas, tad šo pētījumu rezultāti plašākai sabiedrībai nav pieejami. Neviens nevar noliegt, ka genocīds pret latviešiem zied un plaukst, bet tā dabu, mehānismu, tehnoloģiju interpretē un apraksta visai atšķirīgi.
.

Jāsaprot, ka mums jau vairāk kā 70 gadus ir darīšana ar visai sarežģītu mehānismu, kurā apvienoti visi iespējamie genocīda veidi. Pār latviešiem vēlies nevis viena veida genocīds, bet gan vesels vienā kopumā savērpts genocīdu komplekss.
.

Tūlīt paskaidrošu kā to saprast. Ir tāda genocīda forma kā tieša fiziska slepkavība – ar nazi, mietu, lodi, bumbu, uguni utt.. Tas ir fiziskais genocīds, kurš tehnoloģiski balstīts uz fizikas likumiem. Pret latviešiem šāds genocīds tika īstenots 20. g. s. četrdesmitajos gados, kad to varēja piekopt nesodot slepkavas (līdz šim brīdim nav atvēri ne „čekas maisi”, ne sodīti dzīvi palikušie slepkavas). Runa iet par to, ka okupanti iznīcināja latviešus, nevis otrādi kā daudzi to mums cenšas iestāstīt.
.

Bet genocīds pret latviešiem nebūt neaprobežojas tikai ar fizisko genocīdu. Aktīvi tiek īstenotas fizioloģiskā un psihiskā genocīda tehnoloģijas.
.

Faktus, kad daļa latviešu gāja bojā novesti galējā trūkumā un nabadzībā, jāuzskata kā pārejas posms no fiziskā uz fizioloģisko genocīdu. Nāve no ķermeņa fiziskas novājēšanas un spēku izsīkuma ir slepkavība, bet īpašs gadījums, kad kā slepkavības ierocis izmantota fizioloģija. Fizioloģiskais genocīds nebūt nav tieša nomērdēšana badā. Tas ir ne vien smalkāks un „humānāks”, bet no otras puses daudz bīstamāks un viltīgāks par fizisko genocīdu.
.

Pret nospiedošā vairākuma latviešiem arī šodien īstenotais fizioloģiskais genocīds „zinātniski” traktējams šādi: „primāri nepieciešamo vajadzību apmierināšana, nepārtraukti palielinot ilgstoši vajadzīgo priekšmetu nepietiekamību”.
.

Visiem saprotamā valodā tas skan šādi: nomirt neļauj, bet arī dzīvot neļauj. Jā, tā tiešā nozīmē nav „bada nāve”, bet gan „bezcerības nāve” – pakāpeniska dzīvības spēku izsīkšana, no galēja fizioloģiska noguruma. Noguruma, kuru izraisījusi eksistence bezizejas un sadzīves nabadzības apstākļos.
.

Ekonomiska izziņa: darba un darba algas galvenais likums ir darba slodzes atbilstība tam sekojošai patēriņa intensitātei. Patēriņam ir jābūt saskaņotam gan ar darba stundām, gan ar tādiem darba efektivitātes rādītājiem kā kvalifikācija, darba kategorija, darba specifika utt..
.

Saites starp darba intensitāti un patēriņa apjomu pārraušana ir voluntārisms gan nosakot darba apjomu (piemēram, 12 stundas 8 stundu vietā), gan darba apmaksu (saskaņā ar priekšniecības iegribām). Tas ir ekonomiskā genocīda instruments.
.

Dažāda apmaksa par vienādu darbu, savstarpēji pakārtotās darba apmaksas pārrāvumi (kad priekšniecības alga pieaug neatkarīgi no padoto darba apmaksas) arī ir ekonomiskā genocīda instruments.
.

Darba intensitātes atraušana no darba algas apmēra izsauc ne tikai katastrofālu darba ražīguma krišanos, bet arī rada darba kolektīvā nepanesamu morāli-psiholoģisko atmosfēru. Jo sevišķi kolektīvā, kuru sauc par valsti.
.

Tas, ka bieži vien, darba algas, pensijas un pabalsti ir zemāki par oficiālo iztikas minimumu ir latviešu fiziskas nogalināšanas fakti. Iztikas minimuma aprēķina izkropļojumi, izmantojot galēji samazinātus rādītājus, ir nācijas fizioloģiskas nomērdēšanas fakti.
.

Cilvēka vajadzības iedalās īslaicīgās, vidēja ilguma un ilglaicīgās. Bez ūdens cilvēks var izdzīvot ilgāk nekā bez gaisa, bez ēdiena – ilgāk nekā bez ūdens, bez apģērba – ievērojami ilgāk nekā bez pārtikas, bez mājokļa – pat ilgāk nekā bez jauna apģērba. Bet tas nebūt nenozīmē, ka apģērbs un mājoklis neietilpst cilvēka izdzīvošanai vitāli nepieciešamo lietu sarakstā. Ja kāds, apgādājot cilvēku ar gaisu, sacīs – redziet, tagad es esmu mierīgs, elpot viņam ir ko, bet bez pārtikas un ūdens viņš kaut kā iztiks – mēs pamatoti to varam nosaukt par slepkavību. Bet kā mēs nosauksim to, ka kāds, apgādājot cilvēku ar gaisu, ūdeni un draņķīgu pārtiku, sacīs – viņam ar to pilnīgi pietiek un nav nekādas vajadzības vēl to apģērbt, dot mājokli utt.?
.

Fizioloģiska izdzīvošana – tā nav dzīve! Fizioloģiska izdzīvošana ir īslaicīga, uzsveru – īslaicīga, nāves attālināšana! Cilvēkam jādod ne tikai iespēja fizioloģiskai izdzīvošanai, bet nedaudz vispār cilvēcīga prieka. Cilvēkam jāspēj iegādāties ne tikai pats galēji nepieciešamais, bet arī kaut nedaudz no tā, kas kļūdaini ierakstīts greznuma lietu sarakstā.
.

Pretējā gadījumā – „bezcerības nāve” – ilga un mokoša izdzišana pie putras bļodiņas, pat gadījumā, ja šī bļodiņa ir pilna, līdz malām. Cilvēks, kurš novests līdz galējai bezcerībai, mirst nevis no bada, bet no bezcerības un neticības, ka varētu rasties iespēja labākai dzīvei.
.

Divdesmit gadu bez tiesībām cerēt uz labāku nākotni – tas ir pārāk ilgs laiks, lai nenonāktu līdz „bezcerības nāvei”!
.

Šodien pastāv kolosāls fizioloģiskais spiediens uz latviešiem. Piemēram, vai personīgais mājoklis ir pirmās nepieciešamības lieta? Ņemot vēlā mūsu klimatu – noteikti! Vai tas nozīmē, ka mājokļa iegādes kredīta atmaksai jāietilpst iztikas minimumā? Noteikti! Bet iedomājieties cik liels tad būs šis „iztikas minimums”? Izrādīsies, ka vairums no mums atradīsies ne tikai zem iztikas minimuma, bet arī zem nabadzības robežas!

Pat, ja cilvēki to neapzinās, instinktīvi viņi to jūt!

.
Genocīda mašīnas fizioloģiskais spiediens, ko daudzu desmitu gadu garumā izjūt latvieši, liedz tiem normālas vispār cilvēcīgas dzīves iespējas un ir viens no galvenajiem iemesliem kādēļ ģimenēs nav bērnu un tauta strauji izmirst, kā arī ir par pamatu masveida narkomānijai, emigrācijai un daudziem pašnāvības gadījumiem.
.

Kā organizēts latviešu fizioloģiskais genocīds? Tam ir pasūtītāji un ir izpildītāji. Hronisko nabadzību pasūtījušas pasaules aizkulies, bet izpilda latviešu vagaru kopums. Jau pašā naudas plūsmā ieprogrammēts tās deficīts. Naudas masa piesaistīta nevis saražotās produkcijas apjomam, bet gan tā saucamajam „valūtas koridoram”. Valsts vajadzību apmierināšanai naudas katastrofiski nepietiek.
.

Iedomājieties situāciju: kas notiks ar ražu, ja katastrofiski nepietiek ūdens? Un pat tas laistīšanai paredzētais ūdens (tā nauda, kuru atļauts izmantot) praktiski viss tiek izmantots pie varas esošiem piederošo lauku laistīšanai? Un līdz vienkāršai tautai piederošo lauciņu laistīšanai nenokļūst praktiski nekas? Kad valsts dod iespēju pie varas esošajiem neierobežoti palielināt savu bagātību, tiek automātiski ieslēgts vienkāršās tautas fizioloģiskais genocīds. Bet apetīte rodas ēdot! Izmantojot iespēju sadalīt, pie varas esošie nemitīgi palielina savu devu, tikpat neatlaidīgi samazinot savu padoto (tautas) daļu.
.

Divdesmit gadu ilgais fizioloģiskais spiediens latviešos radījis galēju patērētāju neirozi un histērisku psihes stāvokli. Nauda, kuras pastāvīgi trūkst pašam nepieciešamākajam, kļuvusi par uzmācīgu ideju. Cilvēki zaudējuši spēju apcerēt, izzināt, gūt estētisku baudu, zaudējuši interesi par visu, kam nav naudas ekvivalenta.
.

Protams, latviešu genocīda mašīnai nav tikai fizioloģisks, bet ir arī psiho-fizioloģisks raksturs, kurā psihiskā genocīda elementi pastiprina fizioloģiskā genocīda faktorus un otrādi.
.

Divdesmit gados sakropļotā un deformētā latviešu patērētāja cilvēka dzīvi pavada tāda pati pataloģija informatīvā un masu informācijas līdzekļu jomā. Ārkārtīgi svarīgs genocīda elements ir ABSOLŪTAIS ĀRPRĀTS, kas nāk gan no televizora, gan citiem, tajā skaitā drukātiem, masu informācijas līdzekļiem.
.

Ja fizioloģiskais spiediens uz latviešiem (galēji samazinot viņu ienākumus) ir „piespiešana uz pašnāvību” (mēs tevi nenogalināsim, bet novedīsim līdz tam, ka tu pats pakārsies), tad psiho-informatīvais spiediens ir „piespiešana uz ārprātu”. Pirmkārt, salīdzinot ar reālo dzīvi, latvietis priekšroku dod virtuālajai pasaulei, jo tikai tur viņš var atslēgties no pelēkās bezperspektīvās ikdienas. Bet virtuālā pasaule nav „uzlabota realitāte”, kas varētu palīdzēt izlabot reālās dzīves nepilnības.
.

Virtuālā pasaule ir smagi slimu cilvēku ārprāta murgi, tā ir psihopātu kolektīva „daiļrade”! Rezultātā iegūstam divu procesu saplūšanu – latviešu fizioloģiskā nospiestība pastiprina viņā psihopātisko noskaņojumu, kas sasaucas un ko pastiprina informācija no masu informācijas līdzekļiem.
.

Ļoti svarīgi ir tas, ka nospiedošais vairākums tiešo izpildītāju nemaz nezina un pat nenojauš par savu lomu genocīdā pret latviešiem. Korumpētos ierēdņus vai zagļus, kurus valsts PRINCIPĀ neaiztiek, nebūt neinteresē jautājums – KĀPĒC? Viņiem ir labi un viss! To, ka viņu neaizskaršana un viņu nelikumīgo darbību atbalstīšana ir daļa no genocīda plāna, viņi neteiks pat uz moku sola tāpēc, ka viņi neko nezina par šādu plānu. Psihopāts, kuru uzaicināja uzstāties televīzijā, arī nezina kādēļ izvēlējās un uzaicināja tieši viņu. Tātad arī šajā gadījumā informācijas noplūde nav iespējama, jo viņš neko nezina par kopējo genocīda plānu, bet tikai popularizē televīzijā savu patoloģisko personību.
.

Tātad latviešu genocīda mašīnai ir trīs asmeņi:

Pirmais – fiziska nogalināšana.
Otrais – radīt ilgstoši nepanesamus dzīves apstākļus, lai viņi atteiktos no bērnu radīšanas.
Trešais – izprovocēt ārprātu, jo jebkuras psiho-pataloģijas galējā stadija ir pašnāvība.

.
Rodas iespaids, ka iepriekš minētie genocīda asmeņi strādā autonomi un tiem nav tieša sasaiste ar „dzinēju” (genocīda pasūtītāju). Politoloģijā to dēvē par „netiešo darbību stratēģiju” – t. i. mākslu pagrūst Jāni tā, lai nokristu Pēteris.
.

Genocīdā pret latviešiem plaši pielieto arī garīgo teroru – visa tā, kas gadu simtiem raksturoja latviešu dvēseli, dzīvesveidu, tautas pieredzi, izvēli un tradīcijas zaimošana, izsmiešana, zākāšana un publiska noliegšana.

Vazgens Avagjans (Вазген АВАГЯН)
http://earth-chronicles.ru/news/2012-03-18-19307
Tekstu, nedaudz saīsinot un adaptējot vietējiem apstākļiem, brīvi tulkojis
Juris, 2012
.

Tulkotāja piebilde:

Tā kā autors apskatījis genocīdu pret krieviem, tekstā nav minēti vairāki būtiski genocīda „asmeņi”, kuri vērsti tieši pret latviešiem:

1) vairāk kā pusgadsimtu ilgstošā masveidīgā sveštautiešu invāzija un apmešanās uz pastāvīgu dzīvi latviešu dzīves telpā līdz pamatnācija palikusi mazākumā un strauji izmirst;

2) latviešu valodas diskriminācija visās dzīves jomās visā valsts teritorijā;

3) pēdējās desmitgadēs intensīvi veiktā praktiski visu rūpniecības un lauksaimniecības ražojošo uzņēmumu plānveidīgā iznīcināšana, līdz ar to totālais bezdarbs un tā izraisītā piespiedu-brīvprātīgā došanās emigrācijā;

4) sadzīves infrastruktūras likvidēšana lauku rajonos un līdz ar to laucinieku kā šķiras iznīcināšana;

5) nepārtrauktā, plānveidīgi īstenotā veselības aizsardzības, izglītības un kultūras iestāžu likvidācija;

6) noziedznieku un viņu praktiski nesodītas darbības aizsardzība;

7) bankas, kreditēšanas sistēma, kā arī plašsaziņas līdzekļi nodoti genocīda izpildītāju rokās.

Utt., utt., utt.. – katrs no jums var šo sarakstu papildināt…
.

Juris, 2012

 

 

Rakstīt komentāru